1. - Latvijas Universitāte

I. Mīlgrāve. Mājturības mācību grāmata kā medijs 20. gs. 20.–30. gados 225
Avīzes”, 1854) u. c. Tātad var uzskatīt, ka „Latviešu Avīzes” skolā varēja izman tot
kā avotu, kur smelties ziņas par dažādām mājturības tēmām.
1877. gadā Jelgavā iznāca Fridriha Mekona „Zelta mājas grāmata jeb zinātnības
magazine”, kurā apkopoti 370 padomi. Tās ievadā autors raksta: „Zelts
ir dārga manta, kas citas bagātības uzsver un pārvalda. grāmata ir nemirstams
cilvēks, kas bez mitēšanās runā uz katru, kas tik lapas šķirsta un viņā lasa. Māja
ir rūme, kurā cilvēks pats mīt un savas mantas uzglabā. „Zelta mājas grāmata” ir
visi trīs kopā: dārga manta, ko rūsa nemaitā; nemirstams cilvēks, kas arvien runā
zelta vārdus; mājas vieta, iekš kuras dārgumi sakrāti un uzglabāti, kuri pie viņas
durvu vārstīšanas pretī veļas, lai tik tos lasa. Un kad šie dārgumi kopā sakrāti, tad
grāmata pelna to vārdu: „zinatnibas magazine”.” (Mekons, 1877, 1. lpp.) grāmatas
ievadā autors atzīmē, ka šādas grāmatas latviešiem līdz šim nav bijis, padomi bijuši
izkaisīti pa dažādām lapiņām un „mans nodoms bij nest tādus padomus, kas ļaudīm
vēl nav zināmi, un priekš viņu prātīga labuma ļoti derīgi, kas jauni un vērtīgi”.
(Mekons, 1877, 5. lpp.)
19. gadsimta 60.–80. gados tika izdots aizvien vairāk latviešu skolotāju izstrādātu
mācību grāmatu. Skolas grāmatu autoru uzdevumu apgrūtināja tas apstāklis, ka
agrākie priekšdarbi bija samērā zemas kvalitātes. Autoriem vajadzēja ne tikai risināt
metodiskus jautājumus, bet arī pētīt savu priekšmetu, iedibināt jaunus jēdzienus un
radīt terminoloģiju visās nozarēs, arī mājturībā un rokdarbos.
Līdz 1918. gadam tika izdoti 15 dažādi izdevumi, kas pārsvarā veltīti aušanai,
galdniecībai un mājsaimniecībai, kā arī ikgadēji kalendāri ar daudzveidīgiem padomiem
saimniecēm (sk. tabulu).
No 1758. līdz 1918. gadam izdotie un mājturības stundās izmantotie
periodiskie izdevumi, kalendāri, grāmatas un mācību līdzekļi
Tabula
Gads Periodiskie izdevumi, kalendāri, grāmatas un mācību līdzekļi
1758–1919 Kalendārs – „Jauna un veca Latviešu Laiku grāmata”
1771 ozolmuižas Miķelis. „Audēju grāmata”
1822–1915 „Latviešu Avīzes”
1832–1916 g. Manteifels. „Inflantzemes laikagrāmata jeb kalenders”
1852 Šulmanis. „Pasaule un daudz par to kas pasaulē atronams. Par mācību un derīgu
laika kavēkli priekš zemniekiem”
1859 J. Alunāns. „Sēta, daba un pasaule”
1877 Fr. Mekons. „Zelta mājas grāmata”
M. Zāle. „Mājturība jeb derīgi padomi saimniecēm”
1893–1914 M. ārons. „Saimnieču un zelteņu kalendārs”
1897 A. Vītols. „Amatnieku rokas grāmata”
1902 M. Zāle. „Mājturība jeb derīgi padomi saimniecēm”. 2. izdevums
1905 M. Paegle. „Saimniecības un mājturības zelta rota”
1911 P. Viļumsons. „Mājturu grāmata audējiem: Pirmdienas Rīts; otrdienas Rīts;
Trešdienas Rīts; Ceturtdienas Rīts”
Bez gada J. Jurjevskis. „Rokas grāmata audējiem”
Bez gada E. Rudzītis. „galdnieku rokas grāmata”
1915 E. Rudzītis. „Padomi amatniekiem”
1917 E. Rudzītis. „Visjaunākā un pilnīgākā rokas grāmata amatniecībā un mājturībā”