You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2012, 78<strong>1.</strong> sēj.<br />
PEDAgoģIJA UN SKoLoTāJU IZgLĪTĪBA 16<strong>1.</strong>–173. lpp.<br />
Kinofilma literārās kompetences veidošanā<br />
Film and the Development of Literary Competence<br />
Anita Skalberga<br />
<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte<br />
Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083<br />
E-pasts: anita.skalberga@lu.lv<br />
Kinofilmu par kultūras vērtību un mākslas darbu sāka uzskatīt tikai 20. gadsimta sākumā.<br />
Literatūras vēsturei ir krietni ilgāka uzkrātā pieredze un vērtība sabiedrībā, taču kopš 20. gadsimta<br />
sākuma arī literatūra mācās stāstīt citādāk nekā konkurējošais kino medijs – literatūra<br />
izmanto montāžu, atdarina kinokameras slīdēšanu fiktīvā telpā. Abi mediji (literārs darbs<br />
un kinofilma) emocionāli un kognitīvi skar 2<strong>1.</strong> gadsimta indivīdu, veicina lasītāja/skatītāja<br />
identitātes veidošanos, svešā un citādā izpratni pasaulē, kreativitāti, un tieši tādēļ izglītības<br />
saturā un mācību procesā ir nepieciešams meklēt kinofilmai vietu.<br />
Kinofilma iegūst arvien lielāku nozīmi sociālās realitātes vērtēšanā, vērtību un identitātes<br />
veidošanā. Mediju sabiedrībā ir būtiski panākt, lai indivīdam piemistu spēja nepazaudēt<br />
kritisku skatienu medijos, novērtēt filmas kvalitāti, diferencēt vizuālo, imagināro un dokumentālo.<br />
Pedagoģiskajā ziņā svarīga ir mediju kompetences veidošanās un filmas valodas<br />
apguve. Literatūras mācību priekšmetā var iekļaut tematus, kas nodrošina skolēniem iespēju<br />
iegūt prasmes pētīt un vērtēt kinofilmu, un tam ir vairāki iemesli:<br />
1) literatūra bieži tiek ekranizēta, kinofilma ir teksta ilustrācija un var kļūt par vēl vienu<br />
veidu, kā interpretēt literāro darbu;<br />
2) kinofilmu var izmantot, lai ievadītu literārā darba interpretācijā, vai arī par teksta izpratnes<br />
veidošanas un pārbaudes instrumentu;<br />
3) kinofilma ir patstāvīga mākslas forma, kam piemīt sava specifika (valoda, estētika,<br />
stāstījums), ko var salīdzināt ar literāra darba specifiku.<br />
Kinofilma, līdzīgi kā literatūra, ir mūsu sabiedrības kultūras izpausmes forma, vēl vairāk –<br />
tā ir 2<strong>1.</strong> gadsimtā dominējošs medijs, kas ietekmē un izmaina jauniešu pasaules uztveri un<br />
vērtības. Skolas, literatūras skolotāja uzdevums ir atbilstoši jauniešu vecumam attīstīt un<br />
veicināt kinofilmas analīzes un vērtēšanas spējas.<br />
Atslēgvārdi: lasītājs, literārā kompetence, literārais darbs, kinofilma, mediju kompetence,<br />
skatītājs.<br />
19. gadsimta beigās kinofilmas uzskatīja par mazvērtīgu kultūras izpausmi,<br />
skatītājiem tika norādīts, ka brīvais tēlojuma veids, maņu simulācija un kairinājumu<br />
pārpilnība nav vēlama. Kinofilmu par kultūras vērtību un mākslas darbu sāka<br />
uzskatīt tikai 20. gadsimta sākumā, kad skatītājiem tika parādītas pirmās ekspresionistiskās<br />
filmas („Doktora Kaligari kabinets” u. c.), kas radīja spēcīgu iespaidu<br />
un piešķīra kinofilmai citu estētisku nozīmi. Jauno mediju zinātnieks Ļ. Manovičs