07.12.2012 Views

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 2012, 78<strong>1.</strong> sēj.<br />

PEDAgoģIJA UN SKoLoTāJU IZgLĪTĪBA 16<strong>1.</strong>–173. lpp.<br />

Kinofilma literārās kompetences veidošanā<br />

Film and the Development of Literary Competence<br />

Anita Skalberga<br />

<strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong><br />

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte<br />

Jūrmalas gatve 74/76, Rīga, LV-1083<br />

E-pasts: anita.skalberga@lu.lv<br />

Kinofilmu par kultūras vērtību un mākslas darbu sāka uzskatīt tikai 20. gadsimta sākumā.<br />

Literatūras vēsturei ir krietni ilgāka uzkrātā pieredze un vērtība sabiedrībā, taču kopš 20. gadsimta<br />

sākuma arī literatūra mācās stāstīt citādāk nekā konkurējošais kino medijs – literatūra<br />

izmanto montāžu, atdarina kinokameras slīdēšanu fiktīvā telpā. Abi mediji (literārs darbs<br />

un kinofilma) emocionāli un kognitīvi skar 2<strong>1.</strong> gadsimta indivīdu, veicina lasītāja/skatītāja<br />

identitātes veidošanos, svešā un citādā izpratni pasaulē, kreativitāti, un tieši tādēļ izglītības<br />

saturā un mācību procesā ir nepieciešams meklēt kinofilmai vietu.<br />

Kinofilma iegūst arvien lielāku nozīmi sociālās realitātes vērtēšanā, vērtību un identitātes<br />

veidošanā. Mediju sabiedrībā ir būtiski panākt, lai indivīdam piemistu spēja nepazaudēt<br />

kritisku skatienu medijos, novērtēt filmas kvalitāti, diferencēt vizuālo, imagināro un dokumentālo.<br />

Pedagoģiskajā ziņā svarīga ir mediju kompetences veidošanās un filmas valodas<br />

apguve. Literatūras mācību priekšmetā var iekļaut tematus, kas nodrošina skolēniem iespēju<br />

iegūt prasmes pētīt un vērtēt kinofilmu, un tam ir vairāki iemesli:<br />

1) literatūra bieži tiek ekranizēta, kinofilma ir teksta ilustrācija un var kļūt par vēl vienu<br />

veidu, kā interpretēt literāro darbu;<br />

2) kinofilmu var izmantot, lai ievadītu literārā darba interpretācijā, vai arī par teksta izpratnes<br />

veidošanas un pārbaudes instrumentu;<br />

3) kinofilma ir patstāvīga mākslas forma, kam piemīt sava specifika (valoda, estētika,<br />

stāstījums), ko var salīdzināt ar literāra darba specifiku.<br />

Kinofilma, līdzīgi kā literatūra, ir mūsu sabiedrības kultūras izpausmes forma, vēl vairāk –<br />

tā ir 2<strong>1.</strong> gadsimtā dominējošs medijs, kas ietekmē un izmaina jauniešu pasaules uztveri un<br />

vērtības. Skolas, literatūras skolotāja uzdevums ir atbilstoši jauniešu vecumam attīstīt un<br />

veicināt kinofilmas analīzes un vērtēšanas spējas.<br />

Atslēgvārdi: lasītājs, literārā kompetence, literārais darbs, kinofilma, mediju kompetence,<br />

skatītājs.<br />

19. gadsimta beigās kinofilmas uzskatīja par mazvērtīgu kultūras izpausmi,<br />

skatītājiem tika norādīts, ka brīvais tēlojuma veids, maņu simulācija un kairinājumu<br />

pārpilnība nav vēlama. Kinofilmu par kultūras vērtību un mākslas darbu sāka<br />

uzskatīt tikai 20. gadsimta sākumā, kad skatītājiem tika parādītas pirmās ekspresionistiskās<br />

filmas („Doktora Kaligari kabinets” u. c.), kas radīja spēcīgu iespaidu<br />

un piešķīra kinofilmai citu estētisku nozīmi. Jauno mediju zinātnieks Ļ. Manovičs

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!