1. - Latvijas Universitāte

214 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
J. graubiņš un Jēkabs Mediņš divbalsīgas dziedāšanas apguvē balstās uz
J. Rozīša atziņām un iesaka to sākt 2. klasē. Savās mūzikas mācību grāmatās viņi
ir ievietojuši vingrinājumus, kuru pamatā ir tonikas un subdominantes trijskaņu
skaņas. Piemēram, J. graubiņa pirmais grāmatā iekļautais divbalsīgais sabalsojums
„Mēnesītis logā” balstās uz tonikas trijskaņa skaņām (sk. 3. att.).
3. attēls. Divbalsīgs vingrinājums (graubiņš, 1931)
Divbalsīgo dziesmu izvēlē J. graubiņš un Jēkabs Mediņš atzīst noteiktu pakāpenību.
Vispirms jādzied tās dziesmas, kurās balsis dalās tikai vietām, pēc tam var
ņemt tādas, kur saliktas notis pret noti, un, kā atzīst mūzikas metodiķis J. Rozītis,
tad beigās apgūstamas „dziesmas, kur otrai balsij piešķirta pilnīgi patstāvīga loma,
tā tad polifonā stilā rakstītās dziesmas”. (Rozītis, 1929, 108. lpp.)
A. Salaks divbalsības apguvi sāk mācīt 3. klasē ar tautasdziesmu dziedāšanu,
kas harmonizētas paralēlās tercās. Piemēram, „Bagātajā druvu māte” (sk. 4. att.),
„Jūs māsiņas nezināti” un citas tautasdziesmas. Dominējošās paralēlās tercas nav
vieglākā divbalsība un latviešu tautasdziesmām vismazāk raksturīga. A. Salaks
šajā sakarā raksta, ka „harmonizēju šos motīvus visvienkāršākā veidā, primitīvākā
veidā, lai tikai doti iespēju skolniekiem pašiem, bez instrumenta palīdzības, veikt
dziedamo materiālu, zināms, zem skolotāja vadības”. (Salaks, 1920, 3. lpp.)
4. attēls. Latviešu tautasdziesma „Bagātajā druvu māte”
A. Salaks kanonu dziedāšanu sāk pēc paralēlu tercu dziedāšanas. Mācību grāmatā
netiek ievērots pakāpenisks grūtības pakāpes kāpinājums. Arī ā. Šillers iesaka
daudzbalsības apguvi sākt tikai 3. klasē. Viņš, līdzīgi kā J. graubiņš un Jēkabs
Mediņš, sāk ar vienkāršiem divbalsīgiem vingrinājumiem, kuru pamatā ir mažora
trijskaņa skaņas. Mācību grāmatas autors pats veidojis tautasdziesmām otro balsi.