You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
132 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
4. Pētījuma kvalitatīvo un kvantitatīvo datu vākšana.<br />
Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem (Vai pastāv būtiskas sakarības starp<br />
jauniešu karjeras izvēli un masu medijiem? Vai masu mediji ir būtiski jauniešu<br />
karjeras izvēles veicinātāji? Kā masu mediji veicina jauniešu karjeras izvēli?),<br />
tika izveidotas aptaujas anketas, lai noskaidrotu 10., 1<strong>1.</strong>, un 12. klases jauniešu<br />
un ekspertu viedokļus par karjeras izvēli un tās saistību ar masu medijiem. Satura<br />
ziņā tika izstrādātas divas nedaudz atšķirīgas aptaujas anketas – skolēniem un ekspertiem,<br />
taču, ja bija paredzēts salīdzinoši analizēt skolēnu un ekspertu viedokļus,<br />
jautājumu saturs netika mainīts. Empīriskā pētījuma dati tika iegūti, veicot skolēnu<br />
un ekspertu anketaptauju, kas bija unikāla, jo šajā pētījumā tika konstatēta situācija<br />
(nevis process, kad būtu nepieciešams datus ievākt gan pētījuma sākumā, gan<br />
beigās), vai masu mediji ir būtiski jauniešu karjeras izvēles veicinātāji. Maģistra<br />
darba autore izmanto datu triangulācijas metodi (Data Triangulation), lai pētījuma<br />
objektu analizētu no diviem dažādiem skatu punktiem, no dažādiem pētījuma dalībnieku<br />
viedokļiem – jauniešu (10. līdz 12. klases skolēnu) un ekspertu viedokļa.<br />
(Lasmanis A., Sporāne B., Pakalne D., Kalniņa I., Mukāne Dz., Hofmane L., Mauliņa<br />
A., 2008) Tas nepieciešams, lai pētījums pedagoģijā būtu ticams un piemērots,<br />
jo, izmantojot triangulācijas metodi, iespējams salīdzinoši analizēt iegūtos datus.<br />
5. Pētījuma gaitā iegūto rezultātu analīze un interpretācija.<br />
Empīriskajā pētījumā iegūtie kvantitatīvie dati tika analizēti ar SPSS datorprogrammas<br />
(Statistical Package for the Social Sciences) metodi.<br />
Kronbaha alfa (Cronbach’s Alpha) tests (metodes mērķis – izvēlēto karjeras<br />
izvēles pazīmju ticamības un piemērotības pārbaude. Ja koeficients α < 0,3, dati<br />
nav ticami un piemēroti; ļoti labs rezultāts ir, ja koeficients α ≥ 0,5). Kopumā 43<br />
pazīmes ir ticamas un piemērotas konkrētai kultūrvidei, tomēr ne visi dati, kuri<br />
iegūti no jauniešiem un ekspertiem, ir ticami. Jauniešu vērtējumā ticamās pazīmes<br />
atklāja, ka pētījumā tālāk iespējams analizēt visus četrus kritērijus un tiem atbilstošas<br />
karjeras izvēles pazīmes. Ekspertu vērtējumā ticamās pazīmes atklāja, ka<br />
pētījumā tālāk iespējams analizēt četrus no pieciem kritērijiem un tiem atbilstošas<br />
karjeras izvēles pazīmes.<br />
Aprakstošā statistika (Discriptive Statististics) (metodes mērķis – noteikt un<br />
analizēt galvenās tendences rādītājus: vidējais aritmētiskais, moda, mediāna).<br />
• Jauniešu un ekspertu viedokļi par karjeras izvēli atšķiras, jo jaunieši augstāk<br />
vērtē iespēju meklēt informāciju par karjeras izvēli masu medijos un „Lasot<br />
par to žurnālos, laikrakstos, grāmatās”. Būtiski informācijas avoti arī ir<br />
ģimene, draugi, izglītības iestāde un pedagogi. Eksperti visaugstāk vērtē<br />
jauniešu iespēju meklēt informāciju par karjeras iespējām „skolā: sarunās<br />
ar pedagogiem, mācību stundās, klases stundās, skolas pasākumos u. c.” un<br />
„sarunās ar vecākiem, tuviniekiem, draugiem”, bet viszemāk, – iespēju lietot<br />
kādu no masu medijiem.<br />
• Jaunieši karjeras izvēlē par būtiskām uzskata personīgās vajadzības: kompetences<br />
pilnveidošanu, lai karjera atbilstu viņu spējām, interesēm un<br />
vajadzībām un viņi varētu gūt panākumus. Mazāk būtiska karjeras izvēlē<br />
ir sekošana kādam paraugam: ģimenē esošu profesiju vai citu profesiju
Change language