Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
S. Baranova. Augstskolas docētāja mediju kompetence studiju procesā un tālākizglītībā 107<br />
pie tā dēvētās digital natives paaudzes (paaudze, kas jau kopš bērnības ir apguvusi<br />
prasmi izmantot dažādus medijus), viņi dažkārt neprot izmantot tehnoloģijas<br />
mācīšanās nolūkiem, vai arī studentiem nav pieejamas piemērotas tehnoloģijas (ar<br />
atbilstošu programmatūru, jaudu utt.). Tātad viens faktors ir tehnoloģiskās iespējas<br />
un otrs – māka apieties ar tām. (Wedekind, 2009; Böse-ostendorf & Senft, 2010)<br />
E-mācību attīstības izaicinājumi ļauj apzināt jaunas iespējas, īstenojot mūsdienās<br />
nozīmīgus docētāju tālākizglītības veidus:<br />
• mācīšanos darba vietā un mērķtiecīgu mācīšanos darba procesā (mācoties<br />
no savas pieredzes, kas iegūta praktiskajā darbībā);<br />
• starppaaudžu mācīšanos (mācoties no studentiem un kopā ar studentiem).<br />
Paplašinoties informācijas tehnoloģiju radītajām iespējām, augstskolas docētājam<br />
jārēķinās ar dažādām to izraisītām blakusparādībām, kas nebūt nav pozitīvas.<br />
Piemēram, viens no docētāja mediju kompetences izpausmes nozīmīgiem<br />
raksturotājiem mūsdienu informācijas sabiedrības izaicinājuma apstākļos ir tieši<br />
saistīts ar plaģiātisma atpazīšanu studentu darbos. Studentiem interneta vidē rodas<br />
iespējas iegūt dažādus materiālus, pat gatavus studiju darbus. Plaģiātisma novēršana<br />
nosaka arī docētāju didaktiskās pieejas maiņu studiju procesa organizācijā un<br />
studiju kursa apguves prasību izvirzīšanā, variējot kursa satura pārbaudes formas.<br />
Docētājiem jārēķinās, ka internetā studenti piekļūst arī nekvalitatīvai informācijai.<br />
(Böse-ostendorf & Senft, 2010; Bez digitālajām tehnoloģijām.., 2010; Hölscher<br />
& Suchanek, 2011)<br />
Mediju laikmetā tiek uzsvērta neaizstājamā cilvēka loma sabiedrībā. Cilvēks–<br />
cilvēks attiecības mācīšanās procesā nevar aizstāt neviena modernā tehnoloģija.<br />
(Delors, 2001; Draidens & Vosa 2008; Bez digitālajām tehnoloģijām.., 2010) Eiropas<br />
asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) izstrādātajā<br />
publikācijā „Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās<br />
izglītības telpā” uzsvērts, ka augstskolā studentiem galvenais pieejamais un nozīmīgākais<br />
mācību resurss ir docētājs. (ENQA, 2009)<br />
A. Vorners atzīst, ka pats būtiskākais medijs studiju procesā, skatoties uz to<br />
no studiju procesa organizatoriskās perspektīvas, ir pats docētājs. Tādējādi viņš<br />
vēlas akcentēt, ka ir situācijas, kad arī docētājs bez tāfeles un prezentācijas izmantošanas<br />
var veikt pedagoģiskos uzdevumus – vispirms studenti mācās no docētāja<br />
personības, viņa izteiksmes veida. Lai arī ar kādiem medijiem tiktu nodrošināta<br />
komunikācija un vizualizācija studijās, būtisks ir docētāja stāstījums. Savukārt,<br />
demonstrējot slaidus, jāraugās, lai skaidrojums ir vērsts uz studentiem, nevis uz<br />
to, kas attēlots slaidā. Ivans Vedins uzsver, ka studiju aktivizācija ar tehniskiem<br />
līdzekļiem daudzējādā ziņā ir atkarīga no docētāja didaktiskās meistarības.<br />
(Wörner, 2008; Vedins, 2011)<br />
Analizētā metodiskā literatūra augstskolu docētājiem rosina docētājus ievērot<br />
mediju mērenību vai pat atturēšanos jeb abstinenci to izmantošanā studiju procesā.<br />
Pieaugošās tehnisko mediju iespējas studiju procesā rada „mediju atkarības” draudus<br />
– mediju izmantošana var kļūt par pašmērķi. Docētāja mediju kompetence ir<br />
pieejamo tehnisko mediju pedagoģiski veiksmīgas izmantošanas priekšnosacījums.<br />
Docētājiem jāatceras, ka tehniskie mediji ir tikai līdzeklis mērķu īstenošanā, nevis<br />
pats mērķis. Medijus izvēloties un izmantojot neprasmīgi, var rasties gluži pretējs
Change language