Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
T. Landra. Taktilā attēla retorika mediju pedagoģijas kontekstā 157<br />
saistībā ar to jāaplūko neredzības radītās pedagoģiskās, psiholoģiskās un sociālās<br />
problēmas. (Tobin, 2008, p. 119) Neskatoties uz integrāciju un iekļaujošo izglītības<br />
modeli, tieši daļēja informācijas nepieejamība rada faktisku izolētību – skolēnus<br />
ar smagiem redzes traucējumiem vienaudži bieži atstumj, viņiem ir nepietiekami<br />
rezultāti mācībās.<br />
M. Tobins norāda arī uz taktilās grafikas sniegtās informācijas nozīmību<br />
un nepieciešamību pētīt taktilās grafikas lietojumu dažādās jomās, lai vizuālo<br />
informāciju varētu aizvietot ar jēgpilniem, vieglāk uztveramiem, interaktīviem<br />
taktiliem analogiem. (Tobin, 2008, p. 126) Tas, savukārt, veicinātu produktīvāku<br />
un straujāku skolēnu ar smagiem redzes traucējumiem iekļaušanos multimodālās<br />
mācīšanās procesā – turklāt ne tikai pasīvu vērotāju vai labākajā gadījumā atsevišķu<br />
tehnoloģisko iespēju lietotāju, bet arī pilnvērtīgu informācijas recipientu un<br />
reflektētāju statusā.<br />
Jaunā pētniecības paradigma tiflopedagoģijā, Tobinaprāt, tieši saistāma ar multimodālās<br />
mācību vides universāla tehnoloģiskā instrumentārija izveidi un aprobāciju,<br />
kas ļautu arī tiem izglītojamiem, kam objektīvi trūkst iespēju tieši tvert vizuālās<br />
informācijas plūsmu un izmantot to, papildināt pašreizējās zināšanas un gūt jaunas,<br />
iekļauties kopējā izglītības informatīvās telpas tehnoloģizācijas (mediju pedagoģijas<br />
formācijas) procesā. Vēl vairāk – viņi varētu izmantot visas tās priekšrocības un<br />
iespējas, ko šis process sniedz.<br />
Secinājumi<br />
Mūsdienu mediju pedagoģijas kontekstā iespējams daudzpusīgi pētīt un analizēt<br />
taktilos attēlus, definējot to lomu interaktīvas mācību vides veidošanā skolēniem<br />
ar smagiem redzes traucējumiem.<br />
• Vizuālā kompetence kā viena no mediju kompetences struktūrām, runājot par<br />
bērniem ar smagiem redzes traucējumiem, viņu uztveres īpatnību dēļ iegūst<br />
citus raksturlielumus un var tikt saistīta ar skolēnu grafisko kompetenci vai<br />
pratību (graphic literacy).<br />
• Taktilā attēla retorika tuvina izpratnei par to, kādi informatīvie kodi padara<br />
šo attēlu jēgpilnāku (informatīvās atdeves ziņā) un skaidrāku, vieglāk<br />
lasāmu.<br />
• Neredzīgu cilvēku izglītībā un komunikācijā palielinās informācijas tehnoloģiju<br />
nozīme, tādējādi radot nepieciešamību pētīt un pilnveidot viņu<br />
interaktivitātes iespējas multimodālā mācību vidē.<br />
• Haptiski uztveramās informācijas mērķtiecīga izmantošana jeb neredzīga<br />
skolēna izpratne par taktilā attēla retoriku nezūd, grāmatnieciskajai tradīcijai<br />
pakāpeniski zaudējot savu nozīmi.<br />
<strong>Latvijas</strong> kontekstā mediju pedagoģijas un taktilās grafikas tehnoloģiju ciešāku<br />
mijattiecību veidošanai ir visai pozitīva vide, jo nav iesakņojušies tradicionāli<br />
priekšstati par to, kādā veidā vājredzīgo un neredzīgo bērnu apmācības procesā<br />
izmantojamie materiāli no vizuāl interaktīviem, multimodāliem mācību līdzekļiem<br />
būtu pārveidojami par audiāli taktiliem, interaktīviem, multimodāliem mācību
Change language