Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
I Dinka. Rotaļlieta mediju sabiedrībā 65<br />
Mediji piedāvā stereotipus par dzimumlomām sabiedrībā. Piemēram, vīriešu<br />
dzimuma multiplikāciju filmu tēli vienmēr ir problēmu risinātāji, bet sievietes ir<br />
mīļas, nevainīgas un bērnišķīgas. (Huston, 1992) Televīzijas kanālā MTV, kas<br />
veidots pusaudžiem, bet ko skatās arī bērni, vīrieši parādās 2 reizes biežāk nekā<br />
sievietes. Sieviete TV ekrānā ir ģērbusies atklātā apģērbā un ir seksualitātes objekts.<br />
Seksualitāte uzskatāmi parādās arī rotaļlietās, piemēram, Bratz un Disney<br />
princešu lellēs. Šīs rotaļlietas veicina bērnā uzskatu, ka būt seksīgi ģērbtam, ar<br />
make-up, tievam, ir pareizi, normāli. Rotaļai tiek piedāvātas tēmas, kas saistītas<br />
ar ārējo izskatu, iepirkšanos, un tās mudina bērnu identificēties ar seksuāli provokatīviem<br />
lomu modeļiem. Šādas rotaļlietas ir specifiski dizainētas, tās ir pabeigtas<br />
(tāpēc neveicina kreativitāti un līdz ar to radošu rotaļu), provocē bērna uzvedību<br />
neatbilstoši viņa vecumam.<br />
Laikā, kad tieši rotaļa un rotaļāšanās ir galvenā bērna darbība, veidojas viņa<br />
personība. Viens no pirmsskolēna aktuālajiem jautājumiem ir tas, kādam viņam<br />
vai viņai ir jābūt kā zēnam vai meitenei, respektīvi, bērns sevi mēģina identificēt<br />
ar noteikta dzimuma tēliem no apkārtējās pasaules. (Beaty, 2006) Iespējams, ka<br />
atkarībā no tā, ar kādu personāžu pirmsskolēns sevi identificē, pieaugušie var<br />
spriest, kā bērns uztver pasauli un sevi tajā – kādas ir viņa emocijas, vajadzības,<br />
bailes, vērtības, attieksme u. c. Katram bērnam ir savs ES redzējums, savas pasaules<br />
ainas, kas ir viņa realitāte. Jo vairāk ir pieejami mediji un mediju tēli, jo lielāka ir<br />
izvēle, līdz ar to bērns var izvēlēties sev piemērotāko identificēšanās personāžu.<br />
Un jo vairāk bērns izmanto medijus, jo lielāka ir iespēja, ka pirmsskolēns sevi<br />
identificēs ar kādu tēlu, kas ņemts no medijiem. Meitenes vēlas būt tik skaistas un<br />
čaklas kā princeses, zēni – tik izveicīgi un atraktīvi kā Zirnekļcilvēks vai Ben 10,<br />
kas pārvēršas un palīdz apkārtējiem. Mediju tēli ir bērna pieredzes, attīstības kopveselumā,<br />
vērtību, normu, uzvedības un vēlmju spogulis, kurā bērns var izmēģināt<br />
to, ko patiesā pasaules aina nesniedz – tas ir savdabīgs eksperiments pašam ar sevi.<br />
Bērns var būt supersuns Bulta, kas glābj mazo meiteni no ļaunajiem varoņiem, vai<br />
Pelnrušķīte, kas, aizejot no balles, klusi raud. Tā kā bērns ir aktīvā izziņas procesā,<br />
viņš mediju tēlus, ar kuriem viņš identificējas, var mainīt, papildināt, uzlabot –<br />
piešķirt kādas citas specifiskas spējas, izskatīties nedaudz citādāk u. tml. Ja bērns<br />
ir izvēlējies tēlu, kas pēc pieaugušā viedokļa aktualizē negatīvas sociālas lomas,<br />
būtu jāpalīdz izvēlēties citas, sociāli pozitīvas lomas un pārskatīt medijos lietoto<br />
tematiku, pārrunāt ar bērnu, vērot viņa rotaļu un pēc vajadzības arī iesaistīties tajā,<br />
veidojot citādāku rotaļas sižetu. Aktuālos mediju tēlus pēc brīža nomaina citi, vai<br />
arī bērns ir tik ļoti identificējies ar kādu personāžu, ka tas neatstāj viņa rotaļvidi<br />
ilgāku laika posmu.<br />
Secinājumi<br />
Analizējot, kādas izmaiņas 2<strong>1.</strong> gadsimtā notikušas sabiedrībā un rotaļlietu<br />
mediju vidē, varam secināt, ka rotaļlietas bieži vien nepakļaujas bērna patiesajām<br />
vajadzībām, sekmē vardarbību, ir mazfunkcionālas, kļuvušas par modes preci, sociāli<br />
noslāņo, tiek iegādātas, realizējot vecāku nepiepildītos bērnības sapņus. Taču,<br />
ja bērns izvēlas un pieaugušie piedāvā sociāli pozitīvus mediju tēlus, tas var būt<br />
veiksmīgs paraugs turpmākajā dzīvē. Pozitīvas mediju tēlu inspirētas rotaļlietas var