Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
88 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (2011) savā ziņojumā<br />
norāda, ka cilvēkiem dažādos dzīves posmos būtiska ir viegli pieejama,<br />
elastīga un individuālām vajadzībām pielāgota profesionālā izglītība, kas sekmē un<br />
uzlabo profesionālo līdzdalību darba tirgū. Šī komiteja uzskata, ka profesionālajai<br />
izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai<br />
cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem<br />
un ka ne tikai jāveicina mūžizglītība, bet arī jāattīsta pašreizējās profesijas<br />
un jārada jaunas, kuras pamatotos uz faktiskajām sabiedrības vajadzībām. Turklāt<br />
profesionālā izglītība būtu jāuzskata par svarīgu instrumentu personu darba dzīves<br />
pagarināšanai. (Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, 2011)<br />
Pašlaik Eiropā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu<br />
uzskata par vienu no būtiskākajiem risinājumiem profesionālās izglītības pieejamības<br />
un pievilcības veicināšanā. Tikpat svarīga ir jaunu metožu izstrādāšana<br />
un izmantošana profesionālās izglītības apguvei gan darba vietā, gan izglītības<br />
iestādē.<br />
Digitālās prasmes ir viens no noteicošiem faktoriem Eiropas jauniešu augsto<br />
bezdarba problēmu risināšanā. (European Commision CoM, 2010, 2. lpp.) Mūsdienās<br />
jaunie mediji 1 ir kļuvuši par ikdienu, tie pieder pie komunikācijas, apmaiņas,<br />
zināšanu veidošanas un iesaista daudzus cilvēkus visā pasaulē: „Informācijas<br />
tehnoloģijas jau sen kļuvušas par skolēnu ikdienu un interešu objektu, tādēļ nepieciešama<br />
to integrēšana mācību procesā. Tas palīdzētu piesaistīt jauniešu uzmanību<br />
mācību vielai un mainītu tehnoloģiju kompetences vispārējo līmeni Latvijā, jo tās<br />
apgūtu gan skolēni, gan skolotāji. Savukārt, izstrādājot dažādus mācību projektus,<br />
ekonomiskai aktivitātei nepieciešamās prasmes kopā ar skolēniem rastu arī viņu<br />
vecāki un vecvecāki.” (Ķīlis R. et al., 2010, 20. lpp.)<br />
Autori uzskata, ka katram skolotājam jābūt gatavam ne tikai izmantot jaunās<br />
tehnoloģijas un izprast to nozīmi izglītības iespēju paplašināšanā, bet arī jāspēj<br />
pielāgot tehnoloģiju izmantošanas veidus dažādām skolēnu vajadzībām. Tādējādi<br />
tiks veicināta izglītības pieejamība.<br />
Pētījuma problēma saskatāma neatbilstībā starp sabiedrības gaidām attiecībā<br />
uz jaunāko tehnoloģiju izmantošanu izglītībā un to faktisko integrāciju mācību<br />
procesā.<br />
Pētījuma mērķis ir izpētīt jauno mediju izmantošanu Rīgas Valsts tehnikumā<br />
(turpmāk tekstā – RVT) un sniegt priekšlikumus to lietošanas sekmēšanai mācību<br />
procesā. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi jautājumi:<br />
• Kādi faktori ietekmē jauno mediju izmantošanu mācību procesā?<br />
• Kāda ir RVT skolotāju attieksme pret jauniem medijiem?<br />
Lai rastu atbildes uz pētījuma jautājumiem, tika izmantota referatīvo materiālu<br />
analīze par faktoriem, kas ietekmē jauno mediju lietošanu izglītībā, un veikta RVT<br />
1 Ar jaunajiem medijiem rakstā tiek saprastas visas digitālās tehnoloģijas (piemēram, datori,<br />
datoru multimediji, interaktīvās tāfeles, mobilie telefoni, video un foto kameras, datorspēles,<br />
internets, tīkla vietnes).
Change language