Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
A. Skalberga. Kinofilma literārās kompetences veidošanā 169<br />
tāda filma kā „Kasablanka” nespētu fascinēt skatītājus gandrīz gadsimta garumā,<br />
ja nepastāvētu ilgas pēc mītiem. Mīti piešķir jēgu un ievieš kārtību, un noder kā<br />
līdzeklis sabiedrībai, lai atrisinātu dzīves problēmas. Tie ir stāsti par „kādu, kurš<br />
dodas pasaulē laimi meklēt”, un par tiem laikiem, „kad cilvēki un dzīvnieki vēl<br />
runāja vienā valodā”. Mīti palīdz pārvarēt bailes un iegūt ticību pasaulei. Kinofilmās<br />
mīti ir pielāgoti jaunajiem sabiedrības apstākļiem un vajadzībām, taču tiek izmantotas<br />
arī atkāpes no ideālā varoņa un atvērtas stāstīšanas formas. Filmas „Amēlija”<br />
sižets ir mitoloģisks, taču pieļauj brīvas izpausmes formas, jo klasiskā filmā tiek<br />
lietota dramaturģijas slēgtā forma. Varoņa ceļojums ir organisks veselums, kura detaļas<br />
un sakarības ir viegli saprotamas. Nobeigumā nedrīkst palikt neatbildēti svarīgi<br />
jautājumi. Nozīmīgākais līdzeklis, lai to panāktu, ir savlaicīga mērķa definēšana,<br />
uz ko varonis konsekventi virzās sava ceļojuma laikā, tomēr vēlāk tas eventuāli vēl<br />
var mainīties. Darbību uz priekšu virza galvenās personas motivācija un skatītāja<br />
pārliecība, ka varonis savu mērķi sasniegs. Slēgtās stāstīšanas formas elements ir<br />
izteikta galveno un blakus personu hierarhija. Īpaša vieta ir tai personai, kas iemanto<br />
skatītāja simpātijas. (Munaretto, 2009) Literatūrzinātnieks V. Props, pamatojoties<br />
uz krievu pasakām, ir izstrādājis modeli, kas ir piemērots, lai raksturotu hierarhiju<br />
ne tikai literārā darbā, bet arī kinofilmās. Šis modelis ietver septiņas personāža<br />
funkcijas, kurās personas var iesaistīties un pildīt noteiktu funkciju stāstā:<br />
1) varonis meklē savu īsteno sūtību, cenšas sasniegt mērķi,<br />
2) pretspēlētājs mēģina viņu aizkavēt,<br />
3) dāvinātājs apvelta varoni ar kādu velti, kas būtiski palīdz tikt uz priekšu,<br />
4) meklētā persona apbalvo varoni, ja tas sasniedzis mērķi, vai arī pati kļūst<br />
par balvu,<br />
5) sūtītājs nosūta varoni ceļā,<br />
6) palīgs dod padomus un zināšanas,<br />
7) neīstais varonis. (Пропп, 1928)<br />
Viena funkcija var būt sadalīta vairākām personām, piemēram, vairāki palīgi,<br />
vai arī viena persona var pildīt vairākas funkcijas. Iepazīstot galveno personu,<br />
skatītājs iegūst svarīgu informāciju par tēmām un konfliktiem – tas ir pirmais<br />
posms. Pirmo posmu var uzskatīt kā varoņa šķiršanos no ierastās vides. Parasti<br />
tiek ievērota noteikta situāciju secība. Varonis jūt, ka nevar vairs dzīvot tā, kā līdz<br />
šim. Viņa mēģinājumi iegūt apmierinātību nav devuši vēlamos rezultātus. Iesākumā<br />
spēku situācija ir līdzsvarota. Taču līdzsvaru izjauc dažādi notikumi. Notikumi var<br />
izpausties dažādās formās, piemēram, var atrast skārda bundžu ar interesantu saturu<br />
(„Amēlija”), avīzē izlasīt fascinējošo ziņu („Kapote”). Taču darbību var iekustināt<br />
arī nelaimes gadījumi, neveiksmes, neparasti uzdevumi utt., ko varonis izjūt kā<br />
„aicinājumu doties ceļā”. Darbību izraisošais moments nosaka mērķa virzienu.<br />
Iesākumā varonis bieži pretojas pamest veco vidi, dažreiz viņš tiek brīdināts. Vēl<br />
viņam ir vajadzīga viena vai vairāku padomdevēju palīdzība, kas iedrošina un<br />
daudzos gadījumos iedod ceļam kādu velti. Pārkāpjot jaunās pasaules slieksni, ir<br />
sasniegts pirmais pavērsiena punkts. Jaunā pasaule fundamentāli atšķiras no varoņa<br />
vecās pasaules – arī tad, ja nav notikusi vietas maiņa. Satraucošākās lietas pārsvarā<br />
norisinās personas apziņā, piemēram, Amēlijas jaunā pieredze, ka nevajag būt<br />
vienmēr vienai un ierauties sevī („Amēlija”). Šis posms ir garākais: varonis nonāk