Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
58 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
Nobeigums<br />
Masu mediju patērnieciskie naratīvi piesaka sevi caur dažādām izpausmēm,<br />
arī izglītības satura veidošanas līdzdalībā, gan rosinot, uzrunājot, reflektējot patērētājsabiedrības<br />
vēlmes, tādas kā savstarpējā sacensība, preču un pakalpojumu ātra<br />
pieejamība, starpnacionāla naudas plūsma, gan akcentējot ekonomisko lietderību,<br />
izklaides lomu, veidojot skolas jauniešos pārliecību par patērētājsabiedrības patieso<br />
lietderību.<br />
Patērētājcilvēks nemitīgi dzīvo tagadnē, un viņa naratīvs ir tagadnes vajadzības<br />
un nepārtraukts sacensības gara treniņš patērniecības līdzdalībā. Postmateriālās<br />
vērtības autonomijas izcelšana, pašizteiksme un virzība uz dzīves kvalitatīvāku<br />
piepildījuma mērķi. Šīs izmaiņas sociologs Roberts Inglherts cieši saista ar eksistenciālo<br />
stāvokļu maiņu. (Inglehart, R. 1979, 2005) Valstiskā un sabiedriskā<br />
izpratnē izglītības vērtības atspoguļo šīs kultūras domāšanas fenomena kolektīvo,<br />
sociālo, grupas nozīmību, kas akcentē personības izglītības vērtības un izglītības<br />
kvalitāti. Pastāv cieša saikne starp personīgi orientētu vērtību atzīšanu un tendenci<br />
izprast izglītību kā nepārtrauktu procesu, kas norit visas cilvēka dzīves laikā. Katra<br />
personība ir atvērta pieredzei, to nevajag kontrolēt vai vadīt, un tās uzskati balstās<br />
uz pieredzi. (Dewey, 1916; Rogers, 1961)<br />
ārējie sociālkultūras faktori, tādi kā mediji, ietekmējuši skolēna vērtību izvēli,<br />
padarot skolēnu par patērniecības domāšanas objektu, bet mācību priekšmetu<br />
standartu prasības, saturs un normatīvi nespēj nodrošināt vērtībizglītības saistību<br />
ar patērētājsabiedrības vērtību normatīviem. Starp pašu skolēnu pieņemtajiem vērtību<br />
modeļiem un izglītības vīziju ir noticis pārrāvums. Noskaidrotās pretrunas arī<br />
nosaka pētījuma problemātiku. Indivīds tiecas satuvināt savu Es-ideālo ar Es-reālo.<br />
Personības un to darbības motīvi ir sasaistē un vērsti uz to, ka personība ir pašregulācijā<br />
esoša sistēma. (Rogers, 1961) Tāpēc indivīda konfrontācija ar medijiem,<br />
sabiedrību un reālo vidi uzrāda cilvēka aktīvo lomu vērtību pieņemšanā un to, kā<br />
šai konfrontācijā indivīds orientējas saistībā ar institūcijām – kādas ir šo institūciju<br />
funkcijas un mērķi un kā indivīds sevi realizē kultūrā. Tomēr dzīves eksistenciālās<br />
norises, ja tās ir patiesas un jēgpilnas, neatklājas mediju telpā. (Kūle, 2006)<br />
Secinājumi<br />
• Mācīšanās arguments, ka mediji ir daļa no izglītības satura, visā izglītības telpā<br />
kalpo nolūkam attīstīt mediju lietotprasmi. Savukārt mediji kā pedagoģijas un<br />
audzināšanas metode kultūras pedagoģijā ir veids, kā jauniešiem apgūt kritisko<br />
spriestspēju – izpratnes veidošanu, ka plašsaziņas līdzekļi un to sniegtā informācija<br />
jāpieņem kritiski.<br />
• Masu mediju sistēmu regulē iekšējie kodi, un informācija ļauj šo vēstījumu<br />
(ziņas) atlasīt un nodot to auditorijai saskaņā ar saviem refleksīvajiem kritērijiem.<br />
• Plašsaziņas līdzekļi ir būtiski informācijas un izziņas avoti izglītības saturā.<br />
• Mediji kultūras pedagoģijā, izglītības politikas veidošanā un mācību satura izmaiņu<br />
ieviešanā ir ietekmēšanas veids un uzvedības, stila, modes un izklaides<br />
nodrošināšanas resurss, kas veido individuālo identitāti.
Change language