Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
22 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
sabrukumu, bet kā trešo – interneta komercializāciju, kas likumsakarīgi veicināja<br />
pāreju no industriālās sabiedrības uz informācijas sabiedrību. (Ēriksens, 2005)<br />
Interneta pieslēgums datoram padarīja to par fundamentāli atšķirīgu mediju,<br />
salīdzinot ar visiem iepriekš zināmajiem. Līdz šim visi mediji noderēja kā kanāli<br />
vienotas un noteiktas ziņas piegādei no sūtītāja un saņēmējs šajā komunikācijas<br />
procesā bija pasīvs. Ar datora pieslēgumu internetam ziņas saņēmējs kļuva arī par<br />
ziņas radītāju un sūtītāju, komunikācijas process kļuva interaktīvs. (Potter, 2008)<br />
Informācijas sabiedrībā, atšķirībā no industriālās sabiedrības, ir informācijas<br />
pārbagātība, nevis trūkums. Pasaules ekonomikas smaguma punkts vairs nav lietās,<br />
bet zīmēs, galvenie produkti vairs nav preces, bet gan informācija. (Ēriksens,<br />
2005) Informācijas sabiedrība tiek raksturota kā sabiedrība, kurā dominē informācija.<br />
Tā ir sabiedrība, kurā ir radītās informācijas lavīnveidīgs pieaugums, tūlītēja<br />
globāla aprite un arī ātra zināšanu novecošana. (Vasiļjevs, 2003) Ar informācijas<br />
un komunikācijas tehnoloģiju straujo attīstību ir notikusi informācijas ekspansija<br />
sabiedriskajā telpā. Nav piepildījušās bažas par to, ka kāds no tradicionālajiem<br />
medijiem varētu izzust, attīstoties jauniem mediju veidiem. gluži pretēji, piemēram,<br />
1970. gadā kopīgais grāmatu izdevumu skaits pasaulē pārsniedza 500 000, bet<br />
divdesmit gadus vēlāk tas sasniedza 842 000. (Ēriksens, 2005) Līdzīgas tendences<br />
vērojamas arī drukātā preses, radiostaciju un televīzijas kanālu skaita pieaugumā.<br />
Dīters Bāke (Dieter Baacke) šo domu apstiprina, norādot, ka jauni mediju veidi<br />
iepriekšējos neaizvieto, bet papildina un paaugstina to lietošanas daudzpusīgumu.<br />
(Baacke, 2007) Līdz ar interneta izplatīšanos un informācijas digitalizāciju vērojama<br />
mediju saplūšanas tendence. Šodien grāmatas un avīzes iespējams atrast un lasīt<br />
internetā, tāpat tur var skatīties televīzijas raidījumus un klausīties radio. Internetam<br />
varam pieslēgties gan ar datora, gan ar mobilā telefona, gan ar televizora starpniecību.<br />
Arī LR Centrālās statistikas pārvaldes datos redzams, ka mājsaimniecību pieeja<br />
internetam dažbrīd pārsniedz datora pieejamību (sk. tabulu). Līdz ar to mediju<br />
jēdziena izpratnē mainās akcenti no tehniskās ierīces jeb platformas uz pašu ziņu,<br />
tās sūtītāju un saņēmēju.<br />
Kā uzsver Andris Rubenis, tehnoloģiju attīstības pieaugošie tempi un informācijas<br />
ekspansija no sabiedrības – gan indivīda, gan valsts līmenī – prasa lielu<br />
spēju piemēroties. Industriālajā sabiedrībā lielāko daļu dzīves noteica rutīna, bet<br />
informācijas sabiedrības atslēgvārdi ir pārmaiņas un fleksibilitāte. (Rubenis, 2004)<br />
Elastīga darba dzīve informācijas sabiedrībā tiek pretstatīta hierarhiskajai, uz disciplīnu<br />
vērstajai darba dzīvei industriālajā sabiedrībā. (Ēriksens, 2005)<br />
Informācijas sabiedrības jēdzienam paralēli ar līdzīgu nozīmi tiek lietoti arī<br />
tādi jēdzieni kā postindustriālā sabiedrība (Bell, 1973), postmodernisma sabiedrība<br />
(Postman, 1999; Rifkins, 2004), tīkla sabiedrība (Castell, 2000), zināšanu sabiedrība.<br />
(Drucker, 1969) UNESCo 2005. gada pasaules ziņojumā „Uz zināšanu sabiedrību”<br />
zināšanu sabiedrības jēdziens tiek iezīmēts kā vēlamais sabiedrības attīstības<br />
virziens, kā vēlamais turpinājums informācijas sabiedrībai, akcentējot izglītības un<br />
kritiskās domāšanas attīstīšanas nozīmi. (Towards Knowledge Societies, UNESCo<br />
World Report, 2005)<br />
Pedagoģijā jautājums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības<br />
blakusparādībām reducējas līdz tam, ka šo tehnoloģiju progress ietekmē