Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
20 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
grāmatu iespiešanas mākslai bija daudz blakusparādību, par kurām pats J. gūtenbergs,<br />
visticamāk, pat nevarēja iedomāties. Iespēja izdot grāmatas iespiedtehnikā,<br />
pirmkārt, pavairoja to skaitu, otrkārt, samazināja to cenu, un līdz ar to grāmatas<br />
kļuva pieejamas arvien lielākam cilvēku skaitam. Kā izrādījās vēlāk, gūtenberga<br />
izgudrotajai iespiedmašīnai bija izšķiroša nozīme jaunu zinātņu un filozofijas izaugsmē,<br />
tā lika pamatus vispārējai izglītības sistēmai un veicināja demokrātijas un<br />
nacionālisma attīstību. (Ēriksens, 2005)<br />
Mūsdienu kontekstā arvien aktuālāks kļūst jautājums, kādas blakusparādības<br />
atstāj informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, kā šis process ietekmē<br />
sabiedrību un kultūru.<br />
Līdz 20. gadsimta sākumam publiskā doma mājsaimniecības sasniedza tikai<br />
tipogrāfiski iespiestā veidā, lielākoties ar laikrakstu starpniecību. (Rubenis, 2004)<br />
Šāda mediju patērniecības pieredze Eiropā izplatījās, sākot ar 17. gadsimta pirmo<br />
pusi, kad sāka iznākt iespiesti izdevumi, kas nosacīti atgādināja avīzi. Pirmais<br />
periodiskais izdevums latviešu valodā „Latviešu ārste” datējams ar 1768. gadu.<br />
(Veinberga, 2005) Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009. gada beigās<br />
Latvijā izdoto laikrakstu, žurnālu un citu periodisko izdevumu skaits pārsniedz 600,<br />
kopējā gada tirāža ir vairāk nekā 190 miljoni eksemplāru.<br />
Pagāja trīs gadsimti, līdz drukātā prese saskārās ar savu pirmo konkurentu –<br />
radio. 20. gadsimta pirmajā pusē radioraidītāji bija uzstādīti augstos torņos, bet to<br />
uztveramība bija visai ierobežota. (Rubenis, 2004) 192<strong>1.</strong> gadā ASV raidīja piecas<br />
radiostacijas un 1% mājsaimniecību bija pieejami radiouztvērēji. 1923. gadā<br />
ASV bija vairāk nekā 500 radiostaciju. (Potter, 2008) <strong>Latvijas</strong> Radio sāka raidīt<br />
1925. gadā, un pirmo trīs stundu garo raidījumu noklausījās 331 cilvēks. (Veinberga,<br />
2005) Radio klausīšanās kļuva par kolektīvu nodarbošanos, un ziņu laikā<br />
pie radioaparāta sapulcējās visa ģimene. Taču nebija ilgi jāgaida līdz brīdim, kad,<br />
pateicoties tranzistoru izgudrošanai, radio kļuva mazs, viegls un ērts. Sākot ar<br />
20. gadsimta 60. gadiem, ikviens varēja nēsāt līdzi savu radioaparātu, lai netraucēti<br />
varētu klausīties mūziku. (Rubenis, 2004) Radio klausīšanās – nodarbe, kas vienoja<br />
ģimeni un lika visiem ģimenes locekļiem sapulcēties vienā istabā, drīz vien kļuva<br />
par individuālu nodarbošanos, kas ļāva atkal atgriezties katram savā telpā. Šis īsais<br />
radio attīstības raksturojums liecina ne tikai par tehnoloģiju straujo attīstību 20. gadsimta<br />
vidū, bet arī par blakusparādībām, kādas šī attīstība atstāja uz ģimeni.<br />
Līdzīgas attīstības tendences vērojamas arī televīzijas un televizoru attīstībā.<br />
Pirmkārt, atkal iezīmējās mediju konkurences jautājums, jo viesistabā goda vietā<br />
lielo radioaparātu nomainīja televizors. (Veinberga, 2005) No lieliem, smagiem,<br />
melnbaltiem televizoriem, kas pārraidīja pāris kanālu un parasti atradās ģimenes<br />
dzīvojamajā istabā, līdz viegliem, plāniem, krāsainiem daudzkanālu televizoriem<br />
teju ikvienā istabā, tostarp guļamistabā un bērnistabā, pasaule nonāca tikai pusgadsimta<br />
laikā. Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2005. gadā 98% mājsaimniecību<br />
Latvijā bija vismaz viens televizors. (Informācijas un komunikācijas<br />
tehnoloģiju lietošana mājsaimniecībās 2005. gadā, 2006)<br />
Līdzīga aina paveras, sekojot līdzi arī komunikācijas tehnoloģiju attīstībai.<br />
Pirmais telegrāfa signāls Rīgā tika reģistrēts 1852. gada rudenī. Attīstoties dzelzceļa<br />
satiksmei, plašumā vērsās arī masu komunikācijas attīstība. (Veinberga, 2005) Par
Change language