Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
122 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
4. tabula<br />
Centrālās tendences rādītāji kritērijam „uzziņas literatūras izmantošana”<br />
Skolēni Skolotāji<br />
Mean 2,37 2,67<br />
Median 2,00 3,00<br />
Mode 2,00 3,00<br />
Std. Deviation ,742 ,651<br />
Skolēnu un skolotāju atbilžu procentuālā sadalījuma analīze rāda, ka regulāri<br />
šādus mācību palīglīdzekļus izmanto 9,1% skolotāju un 6,3% skolēnu. Toties 9,5%<br />
skolēnu tos nelieto nemaz, 49,8% skolēnu to dara reti. Arī 36,4% skolotāju norādījuši,<br />
ka uzziņu literatūru izmanto reti.<br />
Tā kā skolēni uzziņu literatūru neizmanto regulāri vai bieži, kaut arī klasē tā ir<br />
pieejama, tad šī informatīvās vides komponenta plašāka lietošana mācību procesā<br />
ir potenciāls, kuru varētu izmantot pusaudžu mācību sasniegumu veicināšanai.<br />
Daiļliteratūras kā informatīvās vides komponenta lietošana latviešu valodas<br />
mācību procesā ir tradicionāla. Iespējams, tāpēc skolotāju vērtējumā (41,7%)<br />
dominē atbilde, ka to izmanto reti. Taču mācību grāmatās, vingrinājumos un uzdevumos<br />
pamatā dominē tieši daiļliteratūras teksti. 33,3% skolotāju norāda, ka<br />
daiļliteratūru izmanto regulāri. Lielākā daļa skolēnu (10,4%) daiļliteratūru valodas<br />
apguvē lieto regulāri un 42,3% – bieži. Taču gandrīz puse skolēnu norāda, ka daiļliteratūru<br />
izmanto reti vai neizmanto nekad.<br />
Analizējot mācību palīglīdzekļu lietošanu saistībā ar skolēnu mācību sasniegumu<br />
vērtējumu latviešu valodas stundās, varam secināt, ka skolēni ar augstiem<br />
mācību sasniegumiem augstāk novērtējuši tieši daiļliteratūras izmantošanu mācību<br />
procesā. Tāpēc daiļliteratūra latviešu valodas mācībās uzskatāma par būtisku informatīvās<br />
vides komponentu.<br />
Līdztekus drukātajiem medijiem mācībās aizvien vairāk pieaug digitālo mediju<br />
izmantošana mācību procesā. Tāpēc pētījumā tika analizēti mācību kabinetos esošie<br />
tehniskie mācību līdzekļi.<br />
Informācijas tehnoloģiju ziņā mācību telpu aprīkojums pētījumā iekļautajos<br />
kabinetos savstarpēji ir ļoti līdzīgs. Tehniskie mācību līdzekļi ir tāfeles, datori, video<br />
projektori, interaktīvās tāfeles, kodoskopi, video un audio atskaņotāji.<br />
Analizējot pētījuma datus par tehnisko mācību mediju izmantošanu latviešu<br />
valodas stundās, var secināt, ka visbiežāk lietotais tehniskais mācību medijs ir tradicionālā<br />
tāfele, taču mācību satura demonstrējumiem noder arī citas informācijas<br />
tehnoloģijas – dators, projektors, interaktīvā tāfele.<br />
Mūsdienu klasēs viens no tradicionālās tāfeles aizstājējiem ir digitālais medijs –<br />
interaktīvā tāfele, kas ir pieejama 3 apsekotajos latviešu valodas kabinetos. Kā<br />
norāda 78,5% skolēnu un 41,7% skolotāju, latviešu valodas stundās interaktīvā<br />
tāfele nekad netiek izmantota (sk. 6. att.) Savukārt 8,3% skolotāju un tikai 4,1,%<br />
skolēnu norāda, ka šo mediju lieto regulāri. Viens skolotājs aptaujā norādīja, ka<br />
reizēm izmanto iespēju novadīt latviešu valodas stundu citā kabinetā, lai varētu<br />
lietot jauno tehnoloģiju.