1. - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

212 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a 20. gadsimta 20.–30. gados mūzikas metodiķi un mūzikas skolotāji saraksta vairākas mūzikas mācību grāmatas. 1920. gadā tiek izdots A. Salaka pirmais krājums „Vadonis mazajiem dziedātājiem”. (Salaks, 1920) 1923. gadā iznāk I. Paleviča pārstrādātā „Dziedāšanas mācība”. (Palēvičs, 1923) 1924. gadā tiek iespiesta K. Zigmunda „Dziedāšanas mācība pamatskolām” (Zigmunds, 1924), bet divus gadus vēlāk iznāk A. Salaka grāmata „Dziedāsim pēc notīm!”. (Salaks, 1926) 20. gadsimta 30. gados tiek izdota E. Ramata „Dziedāšanas mācība. Uzdevumos un jautājumos” (Ramats, 1930), J. graubiņa „Pirmās notis” (graubiņš, 1931), J. Vītoliņa „Dzirdes mācība” (Vītoliņš, 1934), E. Vīgnera „Vokāli-instrumentālās fonētikas metodika pamatskolām” (Vīgners, 1936) u. c. mācību grāmatas mūzikā. 20. gadsimta 20.–30. gados nebija vienotu prasību mūzikas mācīšanā. Mūzikas mācību grāmata un tajā ietvertie nošu materiāli ir medijs, ar kuru palīdzību mūzikas mācībai vispārizglītojošā skolā autori iedeva saturu. Katrs autors mācību grāmatu mūzikā ir veidojis pēc saviem ieskatiem, pamatojoties uz pedagoģisko pieredzi. Tomēr visus mūzikas mācību grāmatu autorus vienoja uzskats, ka mācību grāmatai kā medijam ir jāveicina skolēnu muzikālo spēju attīstība. Mācību grāmatas satura analīze dod iespēju konstatēt skolēnu muzikālo spēju attīstīšanas paņēmienus. Pētījuma mērķis ir noteikt 20. gadsimta 20.–30. gadu mūzikas mācību grāmatu iespējas skolēna muzikālo dotību attīstībai un to ietekmi uz 21. gadsimtā sarakstīto mūzikas mācību grāmatu saturu. Pētījuma mērķa realizēšanai tika izmantota avotu un teorētiskās literatūras analīze, salīdzinošā analīze un intervija. Dziesmu un vingrinājumu dziedāšana muzikālās dzirdes attīstīšanai 20. gadsimta 20.–30. gados uzskatīja, ka bērna muzikālās spējas vislabāk var attīstīt ar tautas mūzikas palīdzību. Muzikālo spēju attīstība balstās uz dziedāšanu, un tās mērķis ir „attīstīt bērna dzirdi un izdaiļot viņa balsi”. (Mediņš, 1935, 3. lpp.) Dziesmu dziedāšanu mūzikas mācības pamatā likuši vairāki mūzikas metodiķi. Piemēram, I. Palevičs, A. Salaks, ā. Šillers u. c. Mūzikas mācību grāmatu autori uzskata, ka muzikālās dzirdes attīstīšana jāsāk ar vienkāršiem motīviem un ritmiski vienveidīgām latviešu tautasdziesmām, kuru skaņu rindā ir divas, trīs vai četras skaņas. Skaņu diapazons tiek pakāpeniski paplašināts līdz gammas apjomam. Piemēram, I. Palevičs krājumā „Dziedāšanas mācība” ir ietvēris latviešu tautasdziesmu „Velc, pelīte”, kura ir tikai tercas apjomā (sk. 1. att.). 1. attēls. Latviešu tautasdziesma Velc, pelīte (Palevičs, 1923, 3. lpp.)
L. Stramkale, A. Veisa. 20. gadsimta 20.–30. gadu mūzikas mācību grāmatu saturs skolēnu .. 213 J. Rozītis šaura apjoma tautasdziesmu izvēli muzikālās dzirdes attīstībai sākuma posmā asi kritizē, jo uzskata, ka „šaura apjoma melodijās atkārtojas vienīgi šaurie intervāli, kas daudz grūtāk apjaušami”. (Rozītis, 1929, 99. lpp.) Viņš iesaka izvēlēties tādas melodijas, kuras atbilst pirmās, ceturtās un piektās pakāpes trijskaņa intonācijām. Mūzikas mācību grāmatu satura analīze liecina, ka līdzās latviešu tautasdziesmām muzikālo spēju attīstīšanai tiek izmantotas arī rotaļu melodijas un cittautu tautasdziesmas, oriģināldziesmas un reliģiskas dziesmas. Muzikālās dzirdes attīstīšanai un dziedāšanai mūzikas mācību grāmatās ir iekļauti arī dažādi vingrinājumi. Mūzikas mācību grāmatu autori nav vienisprātis par dziesmu un vingrinājumu izmantošanas iespējām skolēna muzikālās dzirdes attīstīšanai. Vairākums mūzikas metodiķu savās mācību grāmatās iekļautos vingrinājumus paredzēja apgūtās teorētiskās vielas nostiprināšanai. Savukārt J. graubiņš pieļauj iespēju, ka dziesmas varētu pat aizstāt ar vingrinājumiem. Tajā pašā laikā viņš neatzīst atsevišķu dziesmu fragmentu izmantošanu par vingrinājumiem, jo uzskata, ka dziesma ir mākslas darbs, kuru nav iespējams lietot pa atsevišķām sastāvdaļām. Vienmēr ir bijis aktuāls jautājums, kā bērnam iemācīt dziedāt dziesmas? Vairākums mūzikas mācību grāmatu autoru (A. Salaks, ā. Šillers, J. Vītoliņš, J. graubiņš, Jēkabs Mediņš) uzskatīja, ka pirmajās divās klasēs skolēniem dziesmas ir jāmācās pēc dzirdes. To neatbalstīja mūzikas metodikas grāmatu autori Bebru Juris un Jūlijs Rozītis. Viņi domāja, ka dziesmas pēc iespējas ātrāk jāmāca pēc notīm, jo dziedāšana pēc dzirdes ir mehāniska un neapzināta. Dziesmas mācīšanas procesā katrs mūzikas metodiķis izmantoja atšķirīgu metodisko pieeju: I. Palevičs lietoja vijoli, J. graubiņš centās panākt pēc iespējas tīrāku intonāciju, bet ā. Šillers ar īsu ievadsarunu par dziesmas saturu centās sagatavot skolēnus dziesmas labākai izpratnei. Muzikālās dzirdes attīstīšana ar daudzbalsības palīdzību Daudzbalsības pamatu apguvē mūzikas mācību grāmatu autoriem arī nebija vienprātības. Domas atšķīrās par to, kurā klasē uzsākt daudzbalsības paguvi un vai tā vispār ir nepieciešama vispārizglītojošā skolā. Tomēr visi kā viens atzina, ka daudzbalsīga dziedāšana attīsta skolēna harmonisko dzirdi. Daudzbalsīgu dziedāšanu visvairāk ir atbalstījis E. Ramats, kurš jau 1. klasē tautasdziesmā „Jūs māsiņas nezināti” lieto divbalsīgas paralēlās tercas. I. Palevičs un citi par labāko divbalsības apguves sākumu uzskata kanonu dziedāšanu. I. Palevičs paredz, ka kanonā skolēni sāk dziedāt vienkāršas melodijas kvintas apjomā jau pirmajā klasē (sk. 2. att.). 2. attēls. Divbalsīgs kanons (Palevičs, 1923, 6. lpp.)
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 3 and 4:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 781.
Page 5 and 6:
Saturs/Contents Ievadam ...........
Page 7 and 8:
Ievadam Izglītības un pedagoģisk
Page 9 and 10:
1. IESKATS MEDIJU PEDAGOĢIJAS TEOR
Page 11 and 12:
Z. Rubene. Homo medialis kā izpēt
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
A. Krūmiņa. Bērnība informācij
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
I Vanaga. Paaudžu attiecību trans
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 43 and 44:
A. Samuseviča. Mediju lietojuma pa
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
S. Austruma. Masu mediju patērniec
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
I Dinka. Rotaļlieta mediju sabiedr
Page 65 and 66:
Page 67:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
72 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
102 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163: 162 Pe d a g o ģ i j a un s k o l
Page 174 and 175: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 187 and 188: 3. MĀCĪBU GRĀMATU MEDIJPEDAGOĢI
Page 189 and 190: R. Andersone. Matemātikas mācību
Page 201 and 202: I. Ķestere, Z. Āķīte. Pedagoģi
Page 211: LATVIJAS UNIVERSITāTES RAKSTI. 201
Page 215 and 216: L. Stramkale, A. Veisa. 20. gadsimt
Page 223 and 224: I. Mīlgrāve. Mājturības mācīb
show all

1. - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?