07.12.2012 Views

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

1. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

I. Šūmane. Informatīvās vides nodrošinājums un izmantošana latviešu valodas stundās .. 117<br />

Dažādu informācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā ir nepieciešama<br />

izstrādāta metodika, lai tehnoloģijas neveiktu izklaidējošo, bet gan izglītojošo, audzinošo<br />

funkciju, lai skolēnam mācību procesā būtu aktīva, nevis pasīva vērotāja<br />

loma.<br />

D. Bāke norāda, ka plašais pusaudžiem pieejamais mediju klāsts (arī ārpus<br />

klases vides) sniedz daudzveidīgas iespējas paplašināt pusaudžu dzīves telpu.<br />

Viņš uzsver, ka mediji un valoda ir jāuztver ne tikai kā kodēšanas sistēma, bet arī<br />

kā pusaudžu dzīvesdarbības (mācīšanās, sadarbības un komunikācijas, uzvedības)<br />

telpa. (Baacke, 1997)<br />

Mācībās kā konstruktīvā procesā tehnisko un informatīvo līdzekļu nodrošinājumam<br />

ir būtiska nozīme, taču medijiem mācību vidē ir jābūt tādiem, kas izraisa<br />

skolēnu interesi un zinātkāri. Mācību sasniegumus veicinošas informatīvās vides<br />

nodrošināšanā būtiski ir ievērot mācību medijiem izvirzītās prasības un to izvēles<br />

nosacījumus:<br />

• jāatbilst mācību saturam, mācību mērķiem, mācību principiem,<br />

• jāatbilst skolēnu vajadzībām,<br />

• jābūt zinātniski uzticamiem,<br />

• jābūt estētiskiem,<br />

• jāievēro mērenība,<br />

• jābūt iespējai izmantot daudzkārtīgi,<br />

• jābūt daudzveidīgiem,<br />

• jābūt iespējai mācības individualizēt,<br />

• jārosina patstāvīga mācīšanās. (Köck, 1997)<br />

Mūsdienu pusaudžus varam raksturot kā mediju paaudzi, kam ikdienas komunikācija<br />

un izziņa notiek ar mediju palīdzību. Tāpēc, lai mācību procesā skolēniem<br />

nodrošinātu daudzveidīgu pieredzi, nepieciešams iekļaut dažādas mediju formas un<br />

žanrus, ne tikai audiovizuālos vai drukātos medijus, kuri parasti mācību procesā<br />

tiek izmantoti visbiežāk. Ar plašāku materiālu klāstu varam rosināt skolēnu uz<br />

patstāvīgāku darbību.<br />

Resursiem, kas nepieciešami mācībām, klases telpā atvēlama īpaša vieta.<br />

grāmatām, vārdnīcām, uzziņu literatūrai, enciklopēdijām, didaktiskajiem izdales<br />

materiāliem, kuri regulāri tiek lietoti mācību procesā, ir jābūt izvietotiem tā, lai<br />

skolēni varētu tiem brīvi piekļūt un ar tiem strādāt. Ja skolēni paši ir iekārtojuši<br />

telpu, viņi zina, kas tajā atrodas un kur ko meklēt. Šis nosacījums ir īpaši būtisks<br />

pusaudžu vecumā, jo viņiem ir nepieciešama brīvība aktīvai mācību darbībai. Lai<br />

mācīšanās nepārvērstos par haosu, mācību vidē jāuzsver uzvedības, saskarsmes<br />

likumu ievērošana, kas, starp citu, kā norāda Jasvins (Ясвин, 2001), ir informatīvās<br />

vides sastāvdaļa.<br />

Informatīvās vides izpētes rezultāti<br />

Analizējot pusaudžu mācību sasniegumus veicinošas mācību informatīvās vides<br />

apakškomponentu vidējos vērtējumus triangulācijā, tika konstatēts, ka vidējais<br />

informatīvās vides vērtējums ir 2,5 punkti (sk. 3. att.).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!