1. - Latvijas Universitāte

84 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
radikāliem (grāmatas un burtnīcas prioritāti apdraudošiem) risinājumiem nesteidzas,
bet drīzāk ieņem nogaidošu pozīciju.
Kā minēts iepriekš, mediju teorētiķu skatījumā jaunie mediji veicina radošumu,
atstāj brīvu spēles telpu pašizpausmei, inovativitātei un iztēlei. Turpretī skolotāji
nereti sūdzas, ka bērniem, kas lieto jaunos medijus, trūkst iztēles, fantāzijas un
prasmes izteikties. Tas norāda uz problēmu apmācības procesā – skolotājs attīsta
kādas citas spējas, prasmes un kompetences, nevis tās, kas bērnos attīstās mediju
piesātinātajā pasaulē, dabiski reaģējot uz vidi – ar medijiem un to produktiem
saistītā iztēle, fantāzija, izteiksme. Lai arī cik nepieņemama, raugoties no vecākas
paaudzes un kultūrpieredzes viedokļa, liktos šāda mediju ietekme uz bērnu psihi,
arī tā ir spēja, interese un vēlme, ar ko strādāt. Skolotāji paši nereti nevar būt par
iztēles, fantāzijas un radošuma paraugiem, tāpēc trūkst radošuma arī jauno mediju
lietojuma jomā. Viss minētais savukārt saistīts galvenokārt ar mūsdienīgas pedagoģijas
filozofijas trūkumu, kas pašos pamatos paredz jaunas skolēna un skolotāja
lomas un jaunas attiecības. Šāda filozofija būtu jāpopularizē skolotāju tālākapmācībā
un jāmāca universtātēs. Šo trūkumu varētu saukt arī par kultūras trūkumu, un to
papildina arī tāda praktiska un tehniska nepilnība kā koordinācijas trūkums dažādos
līmeņos (sākot ar izglītības politiku un beidzot ar skolas ikdienu) starp iesaistītajām
pusēm un personām. Turklāt – ja skolotājā neviens konstruktīvi neieklausās, viņš
neieklausīsies skolēnos un nejautās sev, kādas tieši zināšanas, prasmes un kompetences,
visticamāk, tam būs nepieciešamas turpmākajā dzīvē un kā savā ikdienas
darbā rīkoties saskaņā ar atziņām par šīm jaunajām, tehnoloģiski pabalstītajām
zināšanām, prasmēm un kompetencēm.
LITERATūRA
1. Albion P., & Ertmer P. A. (2002) Beyond the foundations: The role of vision and belief
in teachers’ preparation for integration of technology. TechTrends, 46(5), p. 34–38.
2. Armstrong S. Warlick D. (2005) The New Literacy. The 3 Rs Evolve into the 4 Es.
Technology and Learning, Dayton, Vol. 25, Part 2, p. 20–29.
3. Ertmer P. A. Teacher Pedagogical Beliefs and Classroom Technology Use: A Critical
Link. Pieejams: http://www.edci.purdue.edu/ertmer/docs/AERA06_TchrBeliefs.pdf
4. Flusser V. (1997) Medienkultur. Frankfurt a. M.: Fischer Taschenbuch Verlag.
5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.–2013. gadam.
Pieejams: www.polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file44587.doc (sk. 04.05.2011.)
6. Kist W. (2005) New Literacies in Action. Teaching and Learning in Multiple Media.
New York, London: Tachers College, Columbia University.
7. Kress g., van Leeuwen T. (2001) Multimodal Discourse. The Modes of Contemporary
Communication. London: Arnold.
8. Kress g. (2003) Literacy in the New Media Age. London, NY: Routledge.
9. Lai-Chong Law E. (2007) Technology-Enchanced Creativity. Creativity: A Handbook
for Teachers. Ed. by Al-girl Tan. Singapore, London: World Scientific Publishing.
10. Lankshear C., Knobel M. (2006) New Literacies. Everyday Practices and Classroom
Learning. 2nd ed. London, New York: open University Press, Mcgraw-Hill.
11. Livingstone S. (2002) Young People and New Media. London: SAgE Publications.