1. - Latvijas Universitāte

94 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a
vajadzībām atbilstošus un pieejamus multimediālus mācību materiālus (piemēram,
enerģētikā, informātikā, latviešu valodā un literatūrā, rasēšanā, grāmatvedībā u. c.).
Šie materiāli paver plašas iespējas, piemēram, apgūt zināšanas, izmantojot datorspēles,
noskatīties filmas, animācijas, aplūkot attēlus un gūt reālu priekšstatu par
kādu notikumu vēsturē vai aplūkot cilvēka ķermeni no iekšpuses u. tml.
Vairums skolotāju (66,2%) ir domājuši par savam mācību priekšmetam nepieciešamo
materiālu/atbalsta materiālu ievietošanu elektroniskajā studiju platformā
Moodle/Mykoob.
Kā galveno jauno tehnoloģiju izmantošanas priekšrocību intervētie skolotāji
atzīmē iespēju kopā ar saviem audzēkņiem veidot aizraujošus multimediālus un
interaktīvus mācību materiālus ar attēliem, skaņām, video un animāciju. Aptaujātie
skolotāji uzskata, ka šādi materiāli mudina audzēkņus meklēt un atklāt, jautāt
un saņemt atbildi, turklāt skolotājam ir iespēja uzreiz sniegt atgriezenisko saiti.
Analizējot respondentu atbildes uz jautājumiem par digitālo materiālu veidošanu,
kā pozitīvu tendenci var minēt intervēto skolotāju izpratni par mūsdienīgu mācību
materiālu veidošanas nepieciešamību. Skolotāji uzsvēra, ka audzēkņi kļūst par
aktīviem mācību procesa dalībniekiem, t. i., aktīvi iesaistās, mijiedarbojoties ar
grupas biedriem, skolotājiem un vecākiem savu zināšanu konstruēšanā, kas atbilst
konstruktīvisma pieejai.
Pētījuma rezultāti parāda, ka vairums pedagogu pozitīvi vērtē jauno mediju
izmantošanu mācību darbā. Skolotāji uzskata, ka ar jauno mediju palīdzību iespējams
izveidot nodarbības daudz interesantākas un aktīvākas gan skolotājiem, gan
audzēkņiem; veicināt motivāciju mācīties un apmeklēt skolu; katram lietot savu
mācīšanās stilu; nodrošināt efektīvu mācību satura apguvi.
Turklāt jaunie mediji paver iespēju skolēniem un skolotājiem izmantot inovatīvas
pieejas, īstenojot projektus, piemēram, iesaistoties virtuālā mobilitātē ar
līdzīgām izglītības iestādēm ārvalstīs.
78% respondentu atzīst, ka mediju lietošana attīsta mediju kompetenci, 72,8%
skolotāju uzskata, ka jauno mediju izmantošana mācību procesā pozitīvi ietekmē
viņu pieeju mācīšanai.
Atbildot uz jautājumu, cik bieži un kādus medijus jūs izmantojat savās nodarbībās,
81% respondentu norādīja, ka nekad neizmanto interaktīvo tāfeli; 82% nekad
nelieto videokameras un 32% neizmanto internetu. Katrā nodarbībā tradicionālo
tāfeli lieto 76% un datoru – 33% respondentu. Savukārt skolotāji katru reizi uzdod
audzēkņiem mājasdarbus, kur nepieciešams izmantot
• mācību grāmatas (45%),
• internetu (22%),
• datoru (16%) un multimediālus mācību materiālus (14%).
Kā redzams, lielākā daļa skolotāju turpina lietot tradicionālos medijus (tāfeli,
mācību grāmatu).
Korelācija netika konstatēta starp mainīgajiem „dažādības respektēšana” (t. i.,
mācīšanās stili, temps), „IKT prasmes” un atkarīgo mainīgo „jauno mediju izmantošana
mācību procesā”. Tikai 4% respondentu atzina, ka viņiem trūkst zināšanu,
mediju kompetences, IKT prasmju.