You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
208 Pe d a g o ģ i j a un s k o l o t ā j u i z g l ī t ī b a<br />
Starp padomju valsts audzināšanas institūcijām Iļjina īpaši izceļ skolu. Skolas<br />
labvēlīgā vide pat tiek pretstatīta audzināšanai mājās: „daudz biežāk kaitīgām ietekmēm<br />
bērns ir pakļauts mājās un uz ielas”, tas tāpēc, ka „kapitālisma paliekas sīksti<br />
turas atsevišķu cilvēku apziņā”. (Iļjina, 1971, 39. lpp.) Tātad, pēc autores domām,<br />
jauno cilvēku „pareizi” spēj izaudzināt tikai sociālistiskā sabiedrība jeb valsts.<br />
Secinājumi un diskusija<br />
Pedagoģijas mācību grāmatas kā medija mērķis ir sniegt skolotājiem zināšanas,<br />
kas nepieciešamas viņu profesionālajai darbībai. Starp šīm zināšanām vienmēr ir<br />
arī noteikti antropoloģiskie uzskati. grāmatu analīze parāda, ka priekšstati par to,<br />
kas ir cilvēks un kāds cilvēks tiek sagaidīts izglītības galarezultātā, cieši savijušies<br />
ar attiecīgā laikmeta kultūras apstākļiem, arī ar sabiedrības saimniecisko un<br />
politisko dzīvi.<br />
Eiropas kultūrā augstu tiek vērtēta katra indivīda savdabība un tiesības uz<br />
pašnoteikšanos, tāpēc antropoloģiskās nostājas, kuras rodamas pedagoģijas mācību<br />
grāmatās, var raisīt diskusiju par vairākiem jautājumiem: aplūkoto grāmatu autori<br />
audzinātāja darbību skata kā mērķtiecīgu iedarbošanos uz indivīdu. Šo darbību<br />
vai iedarbību rosina pedagoģijas mācību grāmatas, ar kuru starpniecību skolotāja<br />
apziņā tiek veidots ļoti konkrēts kultivējamā cilvēka ideāls. Pedagoģijas laukā<br />
tas atspoguļojas mūžīgā diskusijā ar zīmīgu jautājumu: ,,Ko vecākā paaudze grib<br />
izveidot no jaunās paaudzes?” Un cik lielā mērā jaunajai paaudzei ir atvēlēta un<br />
vispār iespējama pašnoteikšanās? Citiem vārdiem, cik lielā mērā cilvēks tiek veidots<br />
pēc sabiedrības pasūtījuma vai tomēr spēj izvēlēties un noteikt savas attīstības<br />
ceļu un izglītības mērķus pats? Cik lielā mērā cilvēks ir kultūras veidots, un cik<br />
daudz viņš/viņa spēj būt sevis paša veidojums? Kad cilvēks ir izglītības objekts, un<br />
kad viņš top par izglītības subjektu? Vai mērķi un uzdevumi, kurus audzināšanai<br />
izvirza sabiedrība, apdraud individualitātes īpatnības, intereses un vēlmes? Vai<br />
skolotājs, kuru angažējuši sociālie institūti, lai viņa audzēkņi sasniegtu kādus<br />
noteiktus izglītības mērķus, nekļūst par varas ieroci un izglītība – par varas vēlmju<br />
un vajadzību īstenošanas mehānismu?<br />
Varas dotais mandāts jauna cilvēka audzināšanai skolotāja darbībai piešķir<br />
milzīgu sociālu nozīmi, kas visās pedagoģijas mācību grāmatās atklājas vēl kādā<br />
savdabīgā audzināšanas koncepcijas aspektā, – audzināšanas uzdevums ir cilvēku<br />
ne tikai veidot, bet arī pārveidot. No esošā veidot vēlamo, ideālo. Virzīties no<br />
tābūtības uz jābūtību, pārvarot konkrētus šķēršļus. Zināmā mērā to var skatīt kā<br />
tiekšanos radīt nākotnes cilvēku, kas būtu ,,vecā“ cilvēka pārveide, uzlabojums<br />
vai, kā T. Iļjinas gadījumā, pat noliegums. F. V. Šuce aicina ar izglītību pārvarēt<br />
cilvēka morālo, ētisko vājumu, ļaunā gribu, E. Krīks – individuālismu un racionālo<br />
pasaules redzējumu, T. Iļjina – ,,kapitālisma paliekas”. Šķiet, cilvēks vienmēr,<br />
īpaši pedagogu acīs, tiek uzlūkots kā nepilnīgs, tādējādi pasvītrojot pedagoga un<br />
pedagoģijas nozīmīgumu.<br />
Turpmākajiem pētījumiem aktuāls ir jautājums, kādu cilvēku topošajam<br />
skolotājam iesaka kultivēt pedagoģijas mācību grāmata atjaunotajā <strong>Latvijas</strong> valstī<br />
mūsdienu kultūras, sociālās un politiskās dzīves apstākļos.
Change language