Liela Cina

Lielā Cīņa
kļuva atnestie ziedojumi un līdz ar to arī Cvinglija alga. Bet, redzot, ka tiek salauzta
fanātisma un māņticības vara, viņš tikai priecājās.
Baznīcas autoritātes nebija aklas pret Cvinglija veikto darbu, bet pagaidām tās atturējās
iejaukties. Vēl arvien cerot viņu piesaistīt savai lietai, tie pūlējās panākt uzvaru ar
glaimiem, bet pa to laiku ļaužu sirdīs iesakņojās patiesība.
Darbs Einsīdelnē Cvingliju sagatavoja plašākam laukam, kur drīz vien tam vajadzēja
sākt strādāt. Pēc trim tur pavadītiem gadiem viņu aicināja par sludinātāju Cīrihes katedrālē.
Tajā laikā tā bija Šveices savienības ievērojamākā pilsēta, kuras iespaids izplatījās visai
tālu. Garīdznieki, kuru aicināts viņš ieradās Cīrihē, tomēr negribēja pieļaut nekādus
jauninājumus, tādēļ centīgi pūlējās paskaidrot jaunā sludinātāja pienākumus.
"Ar visiem spēkiem," viņi sacīja, "centies vairot katedrāles ienākumus, nepalaižot
garām ne vismazāko lietu. No kanceles un no biktskrēsla pamudini ticīgos maksāt visus
desmitos un nodevas, tā ar saviem ziedojumiem pierādot mīlestību baznīcai. Tev jābūt
čaklam arī to ienākumu palielināšanā, kas tiek saņemti no slimniekiem, no misēm un vispār
no katra baznīcas rituāla."
"Kapelāna pienākumos ietilpst arī svētā Vakarēdiena pasniegšana, sludināšana un rūpes
par draudzi," piebilda viņa skolotāji, "bet to veikšanā tu vari izlietot arī kādu vietnieku,
sevišķi sludināšanā. Svēto Vakarēdienu tev nevajadzēto izdalīt nevienam citam kā vienīgi
dižciltīgām personām un arī tikai tad, kad tiec aicināts, tu nedrīksti rīkoties, nevienu
nešķirojot." (5)
Cvinglijs klusēdams klausījās šajos priekšrakstos, bet pēc tam, kad bija pateicies par
godu, kāds parādīts, aicinot viņu šajā svarīgajā amatā, paskaidroja, kā domā strādāt. (177)
"Pārāk ilgi ļaudīm ir bijusi apslēpta Kristus dzīve, " viņš sacīja. "Es sludināšu visu Mateja
evaņģēliju (..), smeļot vienīgi no Rakstu avotiem, izpētot to dziļumus, salīdzinot vienu
pantu ar otru, un, pastāvīgi un dedzīgi lūdzot, centīšos visu pareizi saprast. Savu
sludināšanas darbu veltīšu par godu Dievam, par slavu Viņa vienīgajam Dēlam, īstai
dvēseles glābšanai un cilvēku pamācīšanai patiesā ticībā." (5) Lai gan daži no
garīdzniekiem nepiekrita viņa plānam un pūlējās no tā atrunāt, Cvinglijs palika nelokāms.
Viņš paziņoja, ka nevēlas ievest nekādu jaunu metodi, bet gan veco kārtību, ko baznīca ir
lietojusi savos agrākajos, skaidrākajos laikos.
Viņa mācītās patiesības jau bija pamodinājušas interesi, un ļaudis lielā skaitā pulcējās
klausīties šī vīra sludināšanu. No jauna sāka nākt daudzi, kas jau sen bija pārtraukuši
apmeklēt dievkalpojumus. Savu sludināšanas darbu viņš iesāka ar evaņģēliju atvēršanu,
lasot un izskaidrojot klausītājiem inspirētos stāstus par Kristus dzīvi, mācībām un nāvi. Arī
šeit, tāpat kā Einsīdelnē, viņš norādīja uz Dieva Vārdu kā vienīgo nemaldīgo autoritāti un
uz Kristus nāvi kā vienīgo pilnīgo upuri. "Tas ir Kristus," viņš sacīja, "pie kā es vēlos jūs
100