Liela Cina

Lielā Cīņa
iespaidu, ka Pestītāja dzīvē nav bijis nekā apbrīnojama. Pēc mēģinājumiem novērst
uzmanību no Jēzus tie izceļ paši savus brīnumdarbus, paziņojot, ka tālu pārspēj Kristus
darīto.
Ir patiesība, ka spiritisms tagad maina savu formu un, apslēpjot dažas visnepatīkamākās
iezīmes, pieņem kristīgu masku. (558) Bet tā izteicieni no kanceles un preses izdevumos
jau kopš daudziem gadiem ļaudīm ir pazīstami, jo tajos atklāts to īstais raksturs. Šīs
mācības nevar ne noliegt, ne arī apslēpt.
Bet savā pašreizējā formā, kas nepavisam nav iecietības cienīgāka kā iepriekšējā, tas
patiesībā ir vēl bīstamāks, jo kļuvis daudz viltīgāks. Agrāk tas Kristu un Bībeli atmeta.
Tagad spiritisms paziņo, ka tos pieņem. Bet Bībele tiek izskaidrota miesīgai sirdij patīkamā
veidā, atņemot spēku tās svinīgajām un vitālajām patiesībām. Kā Dieva galvenā īpašība
tiek uzsvērta mīlestība, bet to pazemo līdz neko nedodošam sentimentālismam, kas daudz
nešķiro starp labo un ļauno. Dieva taisnību, grēkam izteikto nosodījumu un Viņa svēto
likumu prasības tas patur ārpus redzesloka. Uz desmit baušļiem māca skatīties kā uz
nedzīvu burtu. Spiritisms liek kavēties pie patīkamām, valdzinošām pasakām, ierosinot
cilvēkus atmest Bībeli kā savas ticības pamatu. Kristus tiek aizliegts tāpat kā agrāk, bet
sātans ļaužu acis ir padarījis tik aklas, ka viņa viltīgais darbs netiek atklāts.
Tikai nedaudziem ir kaut cik pareiza izpratne par spiritisma vilinošo spēku un
briesmām, kas draud, nonākot tā iespaidā. Daudzi uzdrošinās saistīties ar to vienīgi tāpēc,
lai apmierinātu savu ziņkārību. Viņi tam nemaz īsti netic un bailēs atrautos no domām par
sevis pakļaušanu garu pārvaldībai. Tomēr tie uzdrošinās kāpt uz aizliegtās zemes, un
varenais samaitātājs izmanto savu spēku pār viņiem pret šo cilvēku gribu. Ja viņi tikai
vienreiz pakļauj savu prātu ļaunā vadībai, tad tie jau ir sātana gūstekņi. Tad vairs nav
iespējams ar saviem spēkiem izlauzties no šīs valdzinošās un pavedinošās burvības. Šajās
lamatās noķertās dvēseles var atbrīvot vienīgi Dieva spēks, kas tiek dāvāts, atbildot uz
nopietnu ticības lūgšanu.
Visi, kas izdabā grēcīgām rakstura tieksmēm vai tīši piekopj kādu apzinātu grēku,
ielūdz pie sevis sātana kārdināšanas. Līdz ar to viņi atšķiras no Dieva un Viņa eņģeļu
sargājošās gādības, un, kad tagad ļaunais tuvojas ar savām krāpšanām, tad vairs nav, kas
viņus aizsargā, un tie kļūst par viegli iegūstamu laupījumu. (559) Ļaudis, kas tādā veidā
padodas viņa varai, nemaz nenojauš, kur viņu ceļš beigsies. Panācis šo cilvēku krišanu,
kārdinātājs viņus izlietos par saviem aģentiem citu pievilšanai un pazudināšanai.
Pravietis Jesaja saka: Bet kad jums sacīs: "Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas
muld un čukst," tad atsakiet: "Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Vai tai ar
jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušiem? Nē, pie bauslības un liecības; ja cilvēki
tā nerunā, tad tikai tādēļ, ka viņos nav gaismas!" (Jes. 8:19,20, angļu tulk.) Ja ļaudis
labprātīgi pieņemtu Rakstos tik skaidri izteikto patiesību par cilvēka dabu un mirušo
336