Liela Cina

Lielā Cīņa
taptu par laupītāju un slepkavu pulku, un miers, klusums un laime tiktu padzīti no zemes
virsus. {LC 287.2}
Mācība, ka cilvēki ir atraisīti no paklausības Dieva prasījumiem, ir vājinājusi tikumisku
pienākumu spēku un netaisnībai ir pasaulē atvērti vārti. Nelikumība, izšķērdība,
samaitāšana plūst iekšā kā nevaldāmas straumes. Dzimtā ir sātans pilnā darbā. Viņa karogs
plivinās pat tā saucamā kristīgā mājas dzīvē. Tur ir naids, ļaunas aizdomas, liekulība,
atsvešināšanās, šķelšanās, strīdus, nodevība, neuzticība, kārību apmierināšana. Visi
reliģiskie pamatprasījumi un mācības, kurām ir jābūt par sabiedriskas dzīves pamatu un
skeletu ir kaut kas šaubīgs, kas gatavs sakrist drupās. Visprastākiem noziedzniekiem, kad
viņi savu noziegumu dēļ top cietumā mesti, bieži dod dāvanas un parāda vislielāko
uzmanībn, itkā viņi būtu izdarījuši kaut ko apskaužamu ievērojamu. Viņus un viņu
noziegumus tāli un plaši daudzina atklātībā. Prese jo plaši atstāsta visus atbaidošos
nozieguma sīkumus un tādā kārtā iemāca citiem, kā tiek izdarītas krāpšanas, laupīšanas un
slepkavības; un sātans gavilē par savu elles nodomu lieliskiem panākumiem. Mīlināšanās
ar netikumu, vieglprātīgas slepkavības, nesātības un ļaunuma pieaugšana katrā veidā un
katrā lielumā— viss tas lai pamodina visus dievbijīgos domāt, kas būtu darāms, lai apturētu
ļaunuma plūdus. {LC 288.1}
Tiesas ir samaitātas. Valdnieki ir aizņemti no peļņas kāres un no mīlestības uz
miesīgiem priekiem. Nesātība 1r mazinājusi daudzu spējas un sātans gandrīz pilnīgi valda
pār viņiem. Mācītie likumu pratēji un tiesneši tiek pavesti, piekukuļoti, apkrāpti. Likumu
vīri padodas dzeršanai, kaislībām, naidam un izdara visādus negodīgus darbus. «Tiesa ir
atstumta nost un taisnība stāv no tālienes, jo patiesība klūp uz ielas, un skaidrība netiek
iekšā.»1 {LC 289.1}
Ļaunums un garīgā tumsība, kura zem Romas virsvaldības ir ņēmusi virsroku ir svēto
rakstu apspiešanas neizpaliekamās sekas. Bet kur meklējams plaši izplatītais bezdievības
cēlonis, kur ir cēlonis tam, ka tiek atmesti Dieva likumi, kā izskaidrojams šīs atmešanas
sekas, briesmīgi samaitātais stāvoklis pilna evaņģēlija gaismā, reliģiskas brīvības
laikmetā? Tagad kur sātans vairs ilgāk nevar valdīt par pasauli, atturot to no svētiem
rakstiem, viņš ķeras pie citiem līdzekļiem, lai sasniegtu savu mērķi. Iznīcināt ticību uz
bībeli, der tikpat labi viņa nolūkiem, ka pašu bībeli iznīcināt. Pieradinādams pie ticības, ka
Dieva baušļi nav saistoši, viņš cilvēkus ar panākumiem paved uz viņu pārkāpšanu, itkā viņi
nekā nezinātu no šo baušļu priekšrakstiem. Arī vēl tagad, tāpat kā agrāk, viņš caur baznīcu
sekmē savu nolūku sasniegšanu. Tagadējās reliģiskās vienības ir liegušās klausīties uz
svētos rakstos tik skaidri parādītām vēl neparastām patiesībām, un tās apkarodamas viņas
ir nākušas klajā ar apgalvojumiem, caur kuriem pilnāmsaujām ir tikusi sēta neticība. Caur
to, ka viņas turas pie pāvesta maldiem par dabiskas miesas nemirstību un cilvēku apzinīgo
stāvokli pēc nāves, viņas ir izlaiduši iz rokam vienīgo aizsargu ieroci pret spiritisma
maldiem. Mācība par mūžīgām mokām ir daudzus noveduzi tik tālu, ka tie vairs netic
327