Liela Cina

Lielā Cīņa
ceturtā baušļa prasības, kad kļūst skaidrs, ka jāievēro Kunga Sabats, daudzi cienīti mācītāji
paziņo, ka Dieva bauslība vairs nav saistoša, jo tas viņiem ir vienīgais ceļš, kā atbrīvoties
no šī nepatīkamā pienākuma pildīšanas. Tādā veidā tie līdz ar Sabatu atmet visu bauslību.
Lai vieglāk varētu izvairīties no neērto likumu prasībām, paplašinoties Sabata reformas
darbam, dievišķās bauslības noraidīšana kļūs gandrīz vispārēja. Šādu reliģijas vadoņu
mācības ir atvērušas durvis neticībai, spiritismam un Dieva svētās bauslības nicināšanai;
uz viņiem gulstas briesmīga atbildība par kristīgajā pasaulē valdošo netaisnību.
Tomēr tieši šī šķira izvirza apgalvojumu, ka visur tik strauji pieaugošā samaitātība lielā
mērā izskaidrojama ar tā sauktā "kristīgā sabata" sagānīšanu un ka obligāta svētdienas
ievērošana redzami uzlabotu sabiedrības morāli. Šo apgalvojumu sevišķi uzsver Amerikā,
kur arī visplašāk tika pasludināta mācība par patieso Sabatu. Tur atturības kustība, kas ir
viena no visizcilākajām un svarīgākajām tikumības reformām, bieži tiek savienota ar
svētdienas kustību, kad pēdējās aizstāvji uzstājas kā sabiedrības augstāko interešu
veicinātāji, bet tos, kas viņiem nepievienojas, apsūdz par atturības un vispārējās reformas
ienaidniekiem. Tas, ka kāda kustība maldu ieviešanai saistīta ar principā labu darbu, vēl
nav arguments par labu šiem maldiem. Mēs indi varam paslēpt, sajaucot to ar veselīgu
barību, bet indes daba nemainās. Gluži pretēji, tāda rīcība indi dara tikai daudz bīstamāku,
jo no tās var ciest neapzinoties. Lai melus padarītu ticamākus, sātans savā viltībā tos
vienmēr ir centies savienot ar zināmu daudzumu patiesības. (588) Svētdienas kustības
vadoņi var ieteikt ļaudīm vajadzīgas reformas, principus, kas saskan ar Bībeli, tomēr Dieva
kalpi nevar tiem pievienoties, ja klāt piejaukta prasība, kas runā pretī Kunga bauslībai.
Dieva likumu atmešanai un to aizvietošanai ar cilvēku priekšrakstiem nav nekāda
attaisnojuma.
Sātans ļaudis piekrāps ar divām lielām maldībām – dvēseles nemirstību un svētdienas
svētumu. Kamēr pirmā maldība liek pamatu spiritismam, pēdējā modina simpātijas pret
Romu. Savienoto Valstu protestanti būs pirmie, kas izstieps savas rokas pāri bezdibenim,
lai slēgtu derību ar spiritismu, kā pirmie tie sadosies rokās arī ar Romas varu, un šīs
trīskārtīgās savienības iespaidā Jaunā pasaule ies Romas pēdās, minot zem kājām
sirdsapziņas tiesības.
Tā kā spiritisms arvien vairāk piemērojas mūsdienu vārda kristietībai, tas iegūst
pieaugošu spēku savaldzināt un pievilt cilvēkus. Saskaņā ar jauno laiku uzskatiem arī
sātans jau ir atgriezies. Viņš parādīsies gaismas eņģeļa izskatā. Ar spiritisma starpniecību
tiks veikti brīnumdarbi, tiks dziedināti slimie, un notiks daudz citu neizskaidrojamu lietu.
Tā kā gari apliecinās ticību Bībelei un parādīs cieņu baznīcas rituāliem, tad viņu darbu atzīs
par dievišķā spēka izpausmi.
Atšķirības līnija starp, tā saucamajiem, kristiešiem un bezdievīgajiem tagad ir tikko
samanāma. Baznīcu un draudžu locekļi mīl to, ko mīl pasaule, un ir gatavi ar to apvienoties;
354