Liela Cina

Lielā Cīņa
sajuta kā veci, tā jauni, kā arī ļaudis pusmūža gados. Vīri atgriezās mājās ar slavu uz lūpām,
un klusajās nakts stundās bija dzirdamas līksmas skaņas. Neviens šo sanāksmju dalībnieks
nekad nespēja aizmirst tur piedzīvotos tik saistošos notikumus.
Noteikta Kristus nākšanas laika sludināšana izsauca lielu pretestību visās iedzīvotāju
šķirās, sākot no sludinātāja kancelē līdz vispārgalvīgākajam Debesis izaicinošajam
grēciniekam. Piepildījās pravietojuma vārdi: "Pēdējos laikos nāks nikni smējēji, kuri
dzīvos savās pašu kārībās un sacīs: "Kur paliek Viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot,
kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma."" (2. Pēt. 3:3,4) Daudzi,
kas sacīja, ka mīl savu Pestītāju, paziņoja, ka tiem nav nekādu iebildumu pret mācību par
otro adventi, bet viņi nostājoties tikai pret laika noteikšanu. Tomēr Dieva visu redzošās
acis lasīja viņu sirdīs. Patiesībā viņi nevēlējās dzirdēt, ka Kristus nāks tiesāt pasauli ar
taisnību. Viņi bija neuzticīgi kalpi, viņu darbs neizturēja sirdi pārmeklējošā Dieva
pārbaudi, un tie baidījās satikties ar savu Kungu. Līdzīgi jūdiem Kristus pirmās adventes
laikā viņi nebija gatavi apsveikt Jēzu. Viņi ne tikai atteicās uzklausīt skaidros Bībeles
pravietojumus, bet pat izsmēja tos, kas Kungu gaidīja. Sātans un tā eņģeļi līksmoja, izsakot
dzēlīgas piezīmes Kristum un svētajiem eņģeļiem par to, ka ļaudis, kas uzdevās par Jēzus
piekritējiem, tik maz mīlēja Kristu un gandrīz nemaz neilgojās pēc Viņa atnākšanas.
"Neviens nezina dienu un stundu," tāds bija adventes ticības atmetēju visbiežāk lietotais
arguments. Raksti saka: "Par dienu un stundu neviens nezina, ne Dieva eņģeļi, kā vien
Mans Tēvs." (Mat. 24:36) (371) Tie, kas Kungu gaidīja, šo tekstu izskaidroja pietiekoši un
saprotami, un kļuva skaidri redzams, ka pretinieki to lietoja nepareizi. Šos vārdus Kristus
teica neaizmirstamajā sarunā ar saviem mācekļiem Eļļas kalnā pēc tam, kad Viņš pēdējo
reizi izgāja no tempļa. Mācekļi pie Kunga griezās ar jautājumu: "Kāda būs Tavas
atnākšanas un pastara laika zīme?" Jēzus norādīja uz zīmēm un sacīja: "Kad jūs visu to
redzēsit, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm."(Mat. 24:3,33) Kādu atsevišķu Pestītāja
izteicienu nekad nedrīkst izmantot tā, lai tas runātu pretī citiem. Lai gan cilvēks nezina viņa
atnākšanas dienu un stundu, tomēr mēs esam pamācīti un mums būtu jāzina, ka tā ir tuvu.
Tālāk vēl tiek dots brīdinājums, ka Viņa norādījumu neievērošana un atsacīšanās domāt
par Kunga atnākšanas laiku mums var kļūt tikpat liktenīga kā Noas dienās dzīvojošajiem
cilvēkiem neizpratne par plūdu tuvošanos. Un tajā pašā nodaļā sniegtajā līdzībā, kurā
uzticīgais kalps salīdzināts ar neuzticīgo, parādīts tā liktenis, kurš savā sirdī sacīja: "Mans
Kungs kavējas nākt." Te atklāts, kā Kristus vērtēs un atalgos tos, kas būs nomodā un
pasludinās Viņa atkalatnākšanu, un arī kā Viņš izturēsies pret tiem, kas šo notikumu
noliegs. "Tāpēc esiet modrīgi," Viņš saka, "svētīgs tas kalps, ko Kungs pārnācis atradīs tā
darām." (Mat. 24:42-51) "Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā
stundā Es nākšu pār tevi." (Atkl. 3:3)
Pāvils runā par kādu ļaužu šķiru, kuriem Kunga parādīšanās būs negaidīta. "Kunga
diena nāk tāpat kā zaglis naktī. Kad sacīs: nu ir miers un drošība, tad piepeši pār viņiem
225