Liela Cina

Lielā Cīņa
visu savu milzīgo prātu. Viņš strādāja ar nodomu un sistemātiski un ar brīnišķīgiem
panākumiem; lielas ļaužu masas piekrita viņa izskaidrojumiem par lielo kauju, kura vilkās
tik ļoti ilgi. Vairākus gadu tūkstošus ilgi šis sazvērnieku vadonis patiesības vietā iedvesa
viltību un maldus. Bet nu ir atnācis ļaiks, kad sazvērestība galīgi tiek izjaukta un top skaidri
sātana vēsture un raksturs. Pēdējos spēkus kopā saņemot. lai gāztu Kristu no troņa un
iznīcinātu viņa ļaudis, lielais krāpnieks pilnīgi atmaskots. Tie, kas ar viņu bija
apvienojušies, redz savas lietas pilnīgu neizdošanos. Kristus pakaļstaigātāji un uzticīgie
eņģeļi tagad redz un saprot visus viņu ļaunos pasākumus un darbību pret dievišķo
valdīšanu. Viņš ir visu šausmu un riebumu priekšmets. Sātans redz, kā viņa brīvprātīgā
sazvērestība viņu padarījuse nederīgu priekš debesīm. Viņš ir izkopis savus spēkus, lai
karotu ar Dievu; debess skaidrība, miers un jaukā saskaņa viņam taptu par vislielākām
mokām. Viņa sūdzības pret Dieva žēlastību un viņa taisnību tagad ir apklusušas.
Pārmetums, kuru viņš raudzīja mest uz Jehovu, tagad guļ uz viņu pašu un tagad sātans
noliecās Dieva priekšā un atzīst, ka viņa notiesāšana ir taisna. {LC 366.2}
«Kas tevi lai nebītos, Kungs, un tavu vārdu lai neslavētu? Jo tu vien esi svēts. Jo visi
pagāni nāks un pielūgs tevi, tāpēc ka tavi spriedumi ir tapuši zināmi.»1 Katrs jautājums,
kas ir patiesība un kas maldi, garajā cīņā tagad ir noskaidrots. Sazvērestības sekas, Dieva
baušļu nostumšana pie malas, visām radītām būtnēm tagad ir redzamas. Sātana valdīšanas
attīstība visai pasaulei ir rādīta kā pretstats dievišķai valdīšanai. Sātana paša darbi viņu
pazudinājuši. Dieva gudrība, viņa taisnums un žēlastība stāv pilnīgi neaizskārti un
attaisnoti visu acu priekšā. Skaidri redzams, ka visi viņa darbi lielajā cīņā ir darīti vērā
ņemot savu ļaužu un visu viņa radīto pasauļu mūžīgo labumu. «Visi tavi darbi, Kungs, tevi
teiks, un tavi svētie tevi slavēs.»2 Grēka vēsture mūžīgi būs par liecinieku tam, ka visas
radības laimība ir nešķirami saistīta ar Dieva baušļu pastāvēšanu. Redzēdama lielās cīņas
notikumus visa pasaule, kā uzticamie, tā arī tie, kas bija sazvērējušies, vienbalsīgi sacīs:
«Taisni un patiesi ir tavi ceļi, tu visu svēto Ķēniņš.» {LC 367.1}
Visai pasaulei skaidri tiks pierādīts lielais upuris, kuru Tēvs un Dēls nesa cilvēku labā.
Ir atnākuse stunda, kurā Kristus ieņems pareizo stāvokli un tiks pagodināts un pacelts pāri
par visām valdīšanām un varām. Prieka dēļ, kas tam tika rādīts un solīts, lai viņš vestu
daudz dēlus godībā, viņš izcieta krusta nāvi un panesa kaunu. Un lai cik neaptverami lielas
bija viņa sāpes un liels viņa kauns, bet prieki un godība ir vēl lielāki. Viņš noskatās uz
atpestītiem, kuri ir atjaunoti pēc viņa paša līdzības, kuru sirdis pilnīgi veidotas pēc
dievišķās sirds un kuru sejās atstaro pats viņu Ķēniņš. Viņš redz viņos savas dvēseles darba
ieguvumu un ir apmierināts. Tad pasludina viņš ar balsi, kas dzirdama visiem
sapulcējušamies, taisniem un bezdievīgiem: «Redzat manu asiņu izpirktos! par tiem es
esmu cietis; par tiem es esmu miris, lai tie mūžīgi paliktu manā tuvumā.» Un slavas
dziesma paceļas no balti ģērbtajiem un kāpj augšā pie troņa: «Tas jērs, kas tapa nokauts, ir
407