Liela Cina

Lielā Cīņa
šūpodamies met savas ēnas uz atpestīto ceļiem. Tur vietām plašie līdzenumi uzplūst par
jaukiem pakalniem un Dieva kalni paceļ savas cēlās virsotnes. Šinīs mierīgajos
līdzenumos, blakus dzīvām straumēm, Dieva ļaudis, kas tik ilgi bijuši ceļinieki, atadīs sev
krāšņu un mūžīgu miera dzimteni. «Un mani ļaudis dzīvos miera namos, un drošos
dzīvokļos un netraucētos mitekļos.» «Varas darbi tavā zemē vairs netaps dzirdēti, un ne
posts ne pazušana tavās robežās, bet tu nosauksi pestīšanu par saviem mūriem un slavu par
saviem vārtiem.» Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs
viņu augļus. Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvo, un nedēstīs, lai cits to ēd...; jo manu ļaužu
mūžs būs kā koku mūžs un mani izredzētie baudīs savu roku darbu.»6 {LC 371.1}
«Sausā un tukšā zeme priecāsies un klajums līgsmosies un ziedēs kā rozes.» «Ērkšķu
vietā uzaugs priedes, un dadžu vietā uzaugs mirtes.»1 «Un vilks mājos pie jēra un pantera
apgulsies pie kazlēna; un mazs puisēns tos ganīs.» «Ļaunu nekur vairs nedarīs, nedz
noziegsies visā manā svētā kalnā»2 saka tas Kungs. {LC 371.2}
Debesu atmosfērā sāpes nevar pastāvēt. Tur nebūs asaru, nedz bēru gājienu, nedz
mazāko sēru zīmju. «Un nāve vairs nebūs, ne bēdas, ne brēkšana, jo... pirmā zeme būs
zudusi.»3 «un neviens iedzīvotājs nesacīs: esmu vājš; jo tiem ļaudīm, kas tur dzīvo, grēki
būs piedoti.»4 {LC 372.1}
Tur ir jaunā Jeruzāleme, godības pilnās, jaunās zemes galvas pilsēta. «skaists kronis
Kunga rokā un ķēniņa galvas glītums tava Dieva rokā.»5 «Viņa spožums bija visdārgākam
akmenim līdzīgs, kā jaspīda akmens, kas spīd kā kristāls.» «Un tautas staigās viņas
gaišumā,» un ķēniņi virs zemes savu godu un slavu nes tur iekšā.»6 Tas Kungs sacīja: «Es
priecāšos par Jeruzālemi un līksmošos par saviem ļaudīm.»7 «Redzi, Dieva dzīvoklis pie
cilvēkiem, un viņš nāks un mājos pie tiem un tie būs viņa ļaudis, un Dievs būs pats pie
tiem, viņiem par Dievu.»8 {LC 372.2}
Dieva pilsētā «nakts vairs nebūs.» Neviens neilgosies. un nevienam nevajadzēs miera.
Viņš pats nekad nepiekusīs Dieva prāta piepildīšanā un viņa vārda slavēšanā. Viņi pastāvīgi
jutīs mūžības jaukā rīta dzīvinošo svaigumu, rīta, kas nekad nemitēsies. Un viņiem
«nevajadzēs ne uguns, ne saules gaišuma, jo tas Kungs Dievs tos apgaismos.» Saules vietā
būs gaisma, kura kautgan ne neizturami žilbinoša, tomēr neizmērojami stiprāka būs par
pusdienas gaismu. Dieva un Jēra godības gaisma izlieta pār svēto pilsētu, kura nekad
neizdziest. Atpestītie staigā mūžīgās dienas bezsaules godībā. {LC 372.3}
«Un es neredzēju neviena dievnama tajā, jo tas Kungs, tas visuvaldītājs Dievs, ir viņas
dievnams un tas jērs.»1 Dieva bērniem ir priekšrocība uzturēt atklātu satiksmi ar Tēvu un
Dēlu. «Jo tagad redzam kā caur spieģeli mīklā, bet tad vaigu vaigā.»2 Mēs redzam Dieva
attēlu dabā un atspoguļotu iekš viņa izturēšanās pretcilvēkiem kā kādā spogulī, bet tad mēs
viņu redzēsim vaigu vaigā, bez tumšā aizsedzošā plīvura. Mēs stāvēsim viņa priekšā un
skatīsim viņa vaiga godību. {LC 372.4}
410