Liela Cina

Lielā Cīņa
17:15) Četri debess vēji, kas lauzās uz lielo jūru, simbolizē briesmīgu iekarojumu un cīņu
ainas, kuru norisināšanās laikā attiecīgās valstis ieguva savu varu.
Bet zvēru ar jēram līdzīgajiem ragiem pravietis redzēja "izkāpjam no zemes". Tā
attēlotajai tautai jārodas iepriekš neaizņemtā teritorijā un savas varas nostiprināšanai
jāizaug pakāpeniski un mierīgi, nesatriecot citas varas. Tātad tā nevar rasties starp vecās
pasaules ķildīgajām nācijām – no vētrainās jūras, ko veido "tautas un ļaužu pulki, ciltis un
valodas". Tā jāmeklē rietumu kontinentā.
Kura no jaunās pasaules tautām 1798. gadā jau bija kļuvusi tik spēcīga, ar izredzēm
kļūt vēl stiprākai un lielākai, kas tagad sev pievērsa visas pasaules uzmanību? Šī simbola
identificēšanā nevar būt nekādu šaubu. Ir tikai viena valsts, kas atbilst pravietojuma
sīkajam aprakstam, tas nepārprotami norāda uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Oratori
un vēsturnieki, aprakstot šīs tautas izcelšanos un izaugsmi, atkal un atkal neapzināti ir
lietojuši svētā rakstnieka domu, pat gandrīz tos pašus vārdus. Zvēru ar jēra ragiem
ieraudzīja "izkāpjam no zemes", un šeit lietoto vārdu "izkāpt" burtiski var tulkot "izaugt
vai uzdīgt kā stādam". Un, kā mēs redzējām, šai tautai jārodas iepriekš neaizņemtā
teritorijā. Kāds izcils rakstnieks, attēlodams Savienoto Valstu noslēpumaino izaugsmi
"brīvā vietā" (2), saka: "Līdzīgi klusi dīgstošai sēklai mēs izaugām par impēriju." Viens no
Eiropas žurnāliem 1850. gadā Savienotās Valstis raksturoja kā apbrīnojamu impēriju, kas
pēkšņi "parādījusies" un, "zemei klusējot, ar katru dienu kļuvusi varenāka un lepnāka". (3)
Edvards Everets, runājot par šīs nācijas tēviem, (441) sacīja: "Vai viņi meklēja vientulīgu
vietu, nekaitīgu tās nepopularitātes dēļ un drošu tās nomaļā izvietojuma dēļ, kur mana
Leidenas draudze varētu baudīt sirdsapziņas brīvību? Paskatieties uz šiem milzīgajiem
apgabaliem, pār kuriem miermīlīgā uzvaras gājienā tie ir nesuši krusta karogu!" (4)
"Tam bija divi ragi, tādi kā jēram." Jēram līdzīgie ragi norāda uz jaunību, nevainību un
lēnprātību, kas patiesi attēlo Savienoto Valstu raksturu laikā, kad pravietis tās redz
"izkāpjam", tas ir, 1798. gadā. Starp kristīgajiem trimdiniekiem, kas pirmie aizbēga uz
Ameriku, meklēdami patvērumu no savas zemes valdnieku spaidiem un priesteru
neiecietības, daudzi vēlējās izveidot valdību, kas balstītos uz plaša pilsoniskās un reliģiskās
brīvības pamata. Viņu uzskati izteikti Neatkarības deklarācijā, kas uzsvēra lielo patiesību,
ka "visi cilvēki radīti līdzīgi" un apveltīti ar neatņemamām tiesībām uz "dzīvību, brīvību
un laimi". Un Konstitūcija iedzīvotājiem nodrošināja pašpārvaldes tiesības, paredzot, ka
tautas ievēlēti pārstāvji izdos likumus un rūpēsies par to ievērošanu. Tika garantēta arī
reliģiskā ticības brīvība, katram cilvēkam atļaujot pielūgt Dievu saskaņā ar viņa
sirdsapziņas pārliecību. Republikānisms un protestantisms kļuva par šīs tautas
pamatlikumiem. Šie principi ir arī tās varas un labklājības noslēpums. Ar interesi un
cerībām uz šo zemi skatījās visa apspiestā un nomāktā kristīgā pasaule. Miljoni ir meklējuši
tās krastus, un Savienotās Valstis tagad ir iekarojušas vietu starp visvarenākajām pasaules
tautām.
271