Liela Cina

Lielā Cīņa
nāks posts, (..) un tie nevarēs izbēgt." Bet tiem, kas ņem vērā Pestītāja brīdinājumus, viņš
saka: "Jūs, brāļi, nedzīvojiet tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis. Jo jūs
visi esat gaismas bērni (..). Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai." (1. Tes. 5:2-5)
Tā skaidri redzams, ka Raksti nedod cilvēkiem nekādu attaisnojumu palikt nezināšanā
par Kristus nākšanas tuvumu. Bet tie, kas vēlējās atvainot patiesības atmešanu, aizvēra acis
pret šiem paskaidrojumiem; nekaunīgie smējēji un pat daudzi no tiem, kas saucās par
Evaņģēlija sludinātājiem, turpināja atkārtot vārdus: "Dienu un stundu neviens nezina."
Ļaudīm pamostoties un sākot jautāt pēc izglābšanās ceļa, starp viņiem un patiesību nostājās
reliģijas skolotāji, cenšoties nomierināt cilvēciskās bailes ar Dieva Vārda nepareizu
izskaidrošanu. Neuzticīgie sargi savienojās lielā krāpnieka darbā, sakot: "Miers, miers,"
kad Dievs nebija teicis: miers. Līdzīgi farizejiem Kristus dienās, daudzi paši atteicās ieiet
Kristus valstī un kavēja arī tos, kas vēlējās ieiet. Šo dvēseļu asinis prasīs no viņu rokām.
Draudžu vispazemīgākie un uzticīgākie locekļi vēsti parasti pieņēma pirmie. Tie, kas
paši pētīja Bībeli, nevarēja neredzēt, ka plaši lietotie pravietojumu izskaidrojumi runā pretī
Rakstiem; un, kur vien ļaudis nenomāca garīdzniecības iespaids, kur vien tie paši
iedziļinājās Dieva Vārdā, tur mācība par Kristus nākšanu vienmēr tika pārbaudīta, lai
pārliecinātos par tās dievišķo autoritāti.
Daudzus vajāja viņu neticīgie brāļi. Lai saglabātu stāvokli draudzē, daži par savu cerību
piekrita klusēt, bet citi atzina, ka uzticība Dievam viņiem liedz tādā veidā slēpt tiem
atklātās patiesības. Ne mazumu izslēdza no baznīcas sadraudzības tikai tā iemesla dēļ, ka
tie apliecināja savu ticību Kristus nākšanai. Tiem, kuriem nācās izturēt tamlīdzīgus ticības
pārbaudījumus, ļoti noderēja pravieša vārdi: "Jūsu brāļi, kas jūs ienīst un atstumj Mana
Vārda dēļ, saka: "Lai Kungs parāda savu godību, ka mēs redzam jūsu prieku!" Bet viņi
paliks kaunā." (Jes. 66:5)
Dieva eņģeļi ar visdziļāko interesi vēroja brīdinājuma rezultātus. Kad baznīcas šo vēsti
atmeta, eņģeļi skumjās novērsās. Bet daudzi vēl nebija pārbaudīti attiecībā uz adventes
patiesību. Daudzus aizkavēja vīri, sievas, vecāki un bērni, tā ka tie domāja, ka grēks jau ir
klausīties visas tās ķecerības, ko mācīja adventisti. Eņģeļiem pavēlēja uzticīgi sargāt šīs
dvēseles, jo pār tām no Dieva troņa vajadzēja izlieties vēl citai gaismai.
Tie, kas vēsti pieņēma, neizsakāmi ilgojās pēc sava Pestītāja nākšanas. Tik ilgi gaidītais
laiks jau bija klāt. Svinīgā mierā viņi tuvojās šai stundai. Tie dusēja jaukā savienībā ar
Dievu, kas bija tā miera ķīla, kam nākamajā godībā vajadzēja kļūt viņu daļai. Neviens, kas
piedalījās šajā cerības un paļāvības pilnajā kustībā, nekad nespēs aizmirst šīs dārgās
gaidīšanas stundas. Jau vairākas nedēļas pirms noteiktā laika laicīgo darbu pa lielākajai
daļai nolika pie malas. Īstie ticīgie rūpīgi pārbaudīja katru domu un savas sirds tieksmes, it
kā atrastos uz nāves gultas un pēc nedaudz stundām būs jāatvadās no zemes lietām.
Nekādas "debesbraukšanas drēbes" (skat. Pielikumā.) netika darinātas, bet visi sajuta
226