Liela Cina

Lielā Cīņa
pielūgsmē pievērstos Radītājam, tad nekad nerastos neviens elku pielūdzējs, ateists vai
neticīgais. Sabata turēšana ir zīme, kas liecina par uzticību patiesajam Dievam, Tam, "kas
radījis debesis un zemi, jūru un ūdeņu avotus". No tā izriet, ka vēsts, kas cilvēkiem pavēl
pielūgt Dievu un turēt Viņa baušļus, īpašā kārtā visus aicina paklausīt ceturtajam bauslim.
Pretstatā tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība, trešais eņģelis rāda citu
šķiru, kuriem viņu maldu dēļ tiek izteikts svinīgs un briesmīgs brīdinājums: "Ja kas pielūdz
zvēru un viņa tēlu un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tam būs jādzer Dieva
dusmu vīns." (Atkl. 14:9,10) Šīs vēsts izpratnei nepieciešams tekstā lietoto simbolu pareizs
izskaidrojums. Ko nozīmē zvērs, tēls un zīme?
Pravietiskā līnija, kurā atrodami šie simboli, iesākas Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā ar
pūķi, kas cenšas iznīcināt Kristu Viņa piedzimšanas laikā. Par pūķi sacīts, ka tas ir sātans
(Atkl.12:9), viņš bija tas, kas Hērodu paskubināja nonāvēt Pestītāju. Bet kristīgās ēras
pirmajos gadsimtos sātana galvenais aģents cīņā pret Kristu un Viņa ļaudīm bija Romas
impērija, kuras valdošā reliģija bija pagānisms. Tādēļ, lai gan vispirms pūķis attēlo tieši
sātanu, tas ir arī pagāniskās Romas simbols.
13. Nodaļā (1-10.p.) ir aprakstīts cits zvērs, "līdzīgs pardelim", kam pūķis deva "savu
spēku, savu troni un lielu varu". (439) Šis simbols, kā to uzskatīja protestantu lielākā daļa,
attēlo pāvestību, kas mantoja senajai Romas impērijai piederošo spēku, troni un varu. Par
pardelim līdzīgo zvēru rakstīts: "Tam tika dota mute runāt lielas lietas un zaimus (..). Tad
tas atvēra savu muti Dieva zaimošanai, lai zaimotu Viņa Vārdu un Viņa mājokli, tos, kas
mājo Debesīs. Tam tika dots karot ar svētajiem un tos uzvarēt, un tam vara tapa dota pār
visām ciltīm un valodām, un tautām." Šis pravietojums, kas gandrīz pilnīgi atbilst Daniēla
7. nodaļas mazā raga aprakstam, neapšaubāmi norāda uz pāvestību.
"Vara tam tapa dota karot četrdesmit divus mēnešus." Tālāk pravietis saka: "Es redzēju
vienu no viņa galvām līdz nāvei ievainotu." Un atkal: "Kas ņem gūstā, pats aizies gūstā;
kas nokauj ar zobenu, to pašu nokaus ar zobenu." Četrdesmit divi mēneši nozīmē to pašu,
ko "laiks un divi laiki un puslaiks", tas ir, trīs ar pus gadus vai 1260 dienas (Dan.7. nod.) –
laiku, kurā pāvesta vara apspieda Dieva tautu. Šis laiks, kā tas paskaidrots iepriekšējās
nodaļās, iesākās ar pāvestības virsvaldības nodibināšanos 538. gadā pēc Kristus un beidzās
1798. gadā. Tad pāvestu saņēma gūstā Francijas armija, līdz ar to nāvīgi ievainojot
pāvestības varu un piepildot pravietojumu: "Kas ņem gūstā, pats aizies gūstā."
Šajā brīdī tiek rādīts cits simbols. Pravietis saka: "Es redzēju citu zvēru izkāpjam no
zemes: tam bija divi ragi, tādi kā jēram." (Atkl. 13:11) Gan šī zvēra izskats, gan izcelšanās
veids rāda, ka ar to simbolizētā tauta nelīdzinās iepriekšējos ainojumos tēlotajām. Lielās,
pasauli pārvaldošās valstis pravietim Daniēlam tika rādītas kā plēsīgi zvēri, kas radās, kad
"četri debess vēji lauzās uz lielo jūru". (Dan. 7:2) (440) Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā
eņģelis paskaidro, ka ar ūdeņiem attēlotas "tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas". (Atkl.
270