Liela Cina

Lielā Cīņa
Tais piecdesmit gados pirms 1792. gada ārzemju misiones darbam piegrieza maz
ievērības. Nenodibinājās nekādas jaunas biedrības un bija tikai nedaudzas vienības, kas šur
tur pagānu zemēs mēģināja izplatīt kristīgu ticību. Bet ap astoņpadsmitā gadusimteņa
beigām iestājās liela pārmaiņa. Racionālisma sekas vairs neapmierināja, redzēja Dieva
atklāšanās un uz piedzīvojumiem dibinātas reliģijas vajadzību. Dievbijīgais Kerijs, kas
1793. gadā tapa par pirmo angļu misionāru, atkal par jaunu uzpūta Anglijā misiones
dedzību. Divdesmit gadus vēlāk Amerikā viens dedzīgs studentu pulciņš, starp kuriem
atradās Adonirams Džadsons, nodibināja Amerikas ārzemes misijas biedrību, kuras vadībā
Sav. Valstis nosūtīja Džadsonu uz Birmu kā pirmo misionāru. No tā laika ārzemes misijas
darbs arvien ir pieņēmies lielumā. {LC 207.1}
Pārlabojumi grāmatu drukāšanas mākslā vēl vairāk sekmēja bībeles izplatīšanos.
Satiksmes atvieglināšana starp dažādām zemēm, vecu aizspriedumu un nacionālisma sētas
sabrukšana un Romas pāvestu pasaulīgās varas ma zināšanās sataisīja Dieva vārdam visur
brīvu ceļu. Jau vairākus gadus kamēr Romā pārdod bībeli bez kādiem kavēkļiem uz visām
ielām, un viņa ir nesta uz visām apdzīvotām zemes lodes daļām. {LC 207.2}
Neticīgais Voltērs reiz lielīdamies sacīja: «Man pietiek, vienmēr no ļaudīm dzirdēt, ka
divpadsmit vīri esot dibinājuši kristīgu ticību. Es gribu pierādīt, ka ar vienu vīru pietiek, lai
viņu apgāztu.» Simts gadi pagājuši, kamēr viņš miris. Miljoni ir pieslējušies cīņai pret
bībeli. Bet kur tai būtu bijis jābūt iznīdētai un kur Voltēra laikā bija simts, tur tagad ir
desmittūkstoši, jā, simttūkstoši Dieva grāmatas eksemplāru. Pēc kāda agrāka kristīgās
baznīcas reformatora vārdiem «bībele ir lakta, kas daudzus āmurus nolietojusi.» Tas Kungs
saka: «Nevienam ierocim, kas pret tevi taisīts, neizdosies, un tu notiesāsi katru mēli. kas
ceļas tiesā pret {LC 208.1}
tevi. Šī ir tā Kunga kalpu daļa, un viņu taisnība ir no manis, saka tas Kungs.»1 «Mūsu
Dieva vārds pastāv mūžīgi.» «Visi mani baušļi ir uzticami. Tie ir stipri mūžīgi mūžam un
notiek patiesi un taisni.»2 Kas uz cilvēku gudrību celts, tiek apgāzts, bet kas ir celts uz
nemainīgo Dieva vārdu pamata, tas paliks mūžīgi. {LC 208.2}
171