Liela Cina

Lielā Cīņa
Kad Savienoto Valstu valdošās baznīcas, apvienojoties tādos mācības punktos, kas tām
kopēji, ietekmēs valsti uzspiest viņu doktrīnas un atbalstīt viņu iestādījumus, tad
protestantiskā Amerika būs izveidojusi tēlu Romas hierarhijai, kam neizbēgami sekos
civilu sodu piespriešana citādi domājošiem ļaudīm.
Zvērs ar diviem ragiem "dara, ka visiem, maziem un lieliem, bagātiem un nabagiem,
svabadiem un kalpiem, zīme top dota pie viņu labās rokas vai pie viņu pieres, un ka neviens
nevar ne pirkt, ne pārdot, kā vien tas, kam tā zīme ir, zvēra vārds un viņa vārda skaitlis".
(Atkl. 13:16,17, Glika tulk.) Trešā eņģeļa brīdinājumā teikts: "Ja kas pielūdz zvēru un viņa
tēlu, un pieņem zīmi pie savas pieres un pie savas rokas, tas arīdzen dzers no Dieva
dusmības vīna." Šajā vēstī minētais "zvērs", kura pielūgšanu uzspiež divragainais zvērs, ir
Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas pirmais vai pardelim līdzīgais zvērs – pāvestība. "Zvēra
tēls" simbolizē atkritušā protestantisma formu, kas būs attīstījusies, kad protestantiskās
baznīcas savu dogmu uzspiešanai meklēs civilās varas palīdzību. Vēl tikai jānoskaidro, kas
ir "zvēra zīme".
Pēc brīdinājuma izteikšanas par zvēra un viņa tēla pielūgšanu pravietojums vēstī: "Še
ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus ticību." Tā kā tie, kas ievēro Dieva baušļus, tādā veidā
ir rādīti pretstatā pārējiem, kas pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa zīmi, tad jāsecina,
ka Dieva baušļu turēšana, no vienas puses, (446) un to pārkāpšana, no otras puses, izveidos
atšķirību starp Dieva pielūdzējiem un zvēra pielūdzējiem.
Zvēra un arī viņa tēla īpaši raksturīga iezīme ir Dieva baušļu pārkāpšana. Daniēls par
mazo ragu – pāvestību – saka: "Tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību." (Dan. 7:25)
Un Pāvils to pašu varu ir nosaucis par "grēka cilvēku", kas paaugstināsies pār Dievu. Te
viens pravietojums papildina otru. Vienīgi grozot Dieva bauslību, pāvestība varēja
paaugstināties pār Dievu, bet, kas apzinīgi ievēro šos sagrozītos likumus, tas augstāko godu
parāda varai, kura sagrozījumu izdarījusi. Tādēļ rīcība, kas pauž paklausību pāvestības
iestādījumiem, ir zīme, kas apliecina uzticību pāvestam, bet ne Dievam.
Pāvestība ir mēģinājusi grozīt Dieva bauslību. Otrais bauslis, kas aizliedz pielūgt tēlus,
no bauslības tika izmests, un ceturtais bauslis tā pārmainīts, it kā septītās dienas Sabata
ievērošanas vietā būtu apstiprināta nedēļas pirmās dienas svētīšana. Turklāt katoļi izvirza
uzskatu, ka otrais bauslis izlaists tāpēc, ka tas esot bijis lieks, jo tā saturs jau ietverts
pirmajā, un viņi bauslību izsakot tieši tā, kā Dievs vēloties, lai to saprastu. Tas nevar būt
pravieša paredzētais pārgrozījums. Runa ir par tīšu, iepriekš nodomātu grozījumu: "Tas
centīsies grozīt svētku laikus un bauslību." Šo pravietojumu precīzi piepilda izmaiņas
ceturtajā bauslī. Jo vienīgā autoritāte, uz ko balstās sagrozījums, ir baznīca. Tā pāvesta vara
atklāti paaugstinās pāri Dievam.
Kamēr Dieva pielūdzēji īpaši atšķirsies ar cieņu pret ceturto bausli, – jo tas ir Kunga
radošā spēka zīme un liecība, ka Viņam ir tiesības saņemt no cilvēka bijību un godu, zvēra
274