Liela Cina

Lielā Cīņa
piedāvāja kādā tuvākā pilsētā. Būdams informēts par viņa misiju, reformators nekavējoties
uzsāka pretdarbību. Viņi abi gan nesatikās, bet Cvinglijs ar tādiem panākumiem atmaskoja
mūka nekaunību, ka tas bija spiests šo apvidu atstāt.
Arī Cīrihē Cvinglijs dedzīgi sludināja pret grēku atlaišanas rakstu tirdzniecību, un, kad
vēlāk Samsons tuvojās pilsētai, viņam pretī izgāja pilsētas domes sūtnis, liekot saprast, ka
būtu vēlams, lai viņš ietu tālāk. Lietojot viltību, viņš gan saņēma atļauju ieiet, bet tomēr
tika aizsūtīts prom, nepārdevis pat vienu vienīgu grēku atlaidi, un drīz pēc tam Šveici
atstāja pavisam.
Spēcīgu ierosinājumu reformācijas attīstībai deva mēris vai "lielā nāve", kas Šveici
piemeklēja 1519. gadā. Tādā veidā vaigu vaigā iepazinušies ar pilnīgu bojāeju, daudzi
cilvēki sāka saprast, cik nevajadzīgas un bezpalīdzīgas ir grēku atlaides, ko viņi vēl nesen
bija pirkuši. Tagad tie ilgojās pēc drošāka pamata savai ticībai. Slimība Cīrihē pieveica arī
Cvingliju, viņa stāvoklis tā pasliktinājās, ka zuda cerības uz atveseļošanos, un plaši
izplatījās baumas, it kā viņš jau būtu miris. Šīs smagās pārbaudījumu stundas nespēja
iedragāt viņa cerību un drosmi. Viņš ticībā skatījās uz Golgātas krustu, paļaujoties uz
pilnīgi pietiekošo cilvēka salīdzināšanas maksu. Atgriezies no nāves vārtiem, tas
Evaņģēliju sludināja ar vēl lielāku degsmi kā jebkad iepriekš, un viņa vārdus pavadīja
neparasts spēks. Tauta ar prieku apsveica savu mīļoto dvēseļu ganu, kas pie viņiem bija
atgriezies no kapa malas. (180) Tagad, kad viņi paši bija kalpojuši slimajiem un
mirstošajiem, tie daudz labāk izprata Evaņģēlija vērtību.
Cvinglijs bija ieguvis skaidrāku glābšanas vēsts patiesības izpratni un sevī daudz
pilnīgāk piedzīvojis tās atjaunojošo spēku. Cilvēka krišana un atpestīšanas plāns bija tie
varenie temati, pie kuriem viņš tagad visvairāk kavējās. Ādamā, viņš sacīja, "mēs visi esam
miruši, padoti postam un bojāejai." "Kristus (..). mums sagādājis nekad neizsīkstošu
glābšanās iespēju (..). Viņa ciešanas ir (..) mūžīgs upuris, kas spējīgs mūžīgi dziedināt, tas
uz visiem laikiem apmierina dievišķo taisnību visu to labā, kas nešaubīgā ticībā paļaujas
uz Viņu." Tomēr reformators vienmēr ļoti skaidri uzsvēra, ka Kristus žēlastība nedod
cilvēkiem tiesības turpināt grēkot. "Kur vien ir ticība Dievam, tur ir Dievs, un, kur mājo
Dievs, tur ir degsme, kas cilvēkus skubina un mudina uz labiem darbiem. (6)
Interese par Cvinglija sludināšanu bija tik liela, ka katedrāli burtiski pārpildīja ļaužu
drūzma, kas vēlējās viņu dzirdēt. Patiesību viņš tiem atklāja lēnām un pakāpeniski, kā
klausītāji spēja uzņemt. Viņš ļoti uzmanījās, lai sākumā nesniegtu tādas mācības, kas tos
izbiedētu vai izsauktu aizspriedumus. Viņš cilvēku sirdis centās piesaistīt Kristus mācībām,
darot tās iejūtīgas dievišķajā mīlestībā, klausītāju acu priekšā turot mūsu Kunga priekšzīmi,
jo tad, pieņemot Evaņģēlija pamatlikumus, nenovēršami pazudīs visi māņticīgie uzskati un
ieradumi.
102