Liela Cina

Lielā Cīņa
bērniņus un zīdāmos pie krūtīm... Lai brūtgāns iet no sava kambara un brūte no savas
vietas. Starp priekšnamu un altāri lai raud priesteri, tā Kunga sulaiņi.» «Atgriežaties pie
manis ar visu savu sirdi, un ar gavēšanu un ar raudāšanu un ar nožēlošanu. un saplēsiet
savas sirdis un ne sa vas drēbes, un atgriežaties pie tā Kunga, sava Dieva,jo viņš ir laipnīgs
un sirdsžēlīgs, lēnprātīgs un no lielas žēlastības.»1 {LC 215.2}
Bija darāms. liels reformācijas darbs— jāsagatavo tautu, kas varētu pastāvēt tai Kunga
dienā. Dievs redzēja, ka daudzi, kas skaitījās pie viņa ļaudīm, nedzīvoja mūžībai, un savā
žēlastībā viņš bija gatavs, sūtīt brīdinājumu, lai iztraucētu tos no gara truluma un lai
pamudinātu tos sagatavoties uz tā Kunga atnākšanu. Šo brīdinājumu mēs lasām Jāna parād.
gr. 14. nod. Tur tiek aprakstīts trīskārtīgs no debesīm nācis vēstījums, un tūliņ pēc tam seko
Cilvēka dēla atnākšana, ievākt pasaules ražu. Pirmais brīdinājums pasludina tuvojošos
tiesu. Pravietis redzēja eņģeli «debess vidū skrienam, tam bija mūžīgs evaņģēlijs tiem
sludināt, kas virs zemes dzīvo, un visām tautām un ciltīm un valodām un ļaudīm. Šis ar
stipru balsi sacīja: bīstaties Dievu un dodiet viņam godu, jo viņa sodības stunda ir nākusi,
un pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi un jūru un ūdeņu avotus.»2 {LC 216.1}
Šī vēsts tiek nosaukta par vienu daļu no mūžīgā evaņģēlija. Evaņģēlija pasludināšana
nav uzdota eņģeļiem, bet uzticēta cilvēkiem. Svēti eņģeli palīdz šo darbu darīt, viņiem ir
uzdots darboties cilvēku svētības labā, bet īstā evaņģēlija pasludināšana notiek caur Kristus
kalpiem zemes virsā. {LC 216.2}
Uzticīgi vīri, kuri ir paklausīgi Dieva garam un viņa vārdu mācībām, ir izraudzīti par
brīdinājumiem pasaulei. Tie bija tie, kas ir skatījušies uz «stipro pravieša vārdu», šo «sveci,
kas spīd tumšā vietā, tiekams diena aust un rīta gaisma uzlec jūsu sirdīs.»3 Viņi Dieva
atzīšanu bija vairāk meklējuši nekā apslēptas mantas un zināja, ka «viņu mantot ir labāki,
nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki, nekā spožu zeltu..»4 Un Dievs viņiem atklāja
savas valstības lielos noslēpumus.» Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas viņu bīstas un
viņa derība tiem dod saprašanu.»5 {LC 216.3}
Jaunlaiku pamošanās
Visur, kur vien tik Dieva vārds tiek sludināts, parādās augļi, kas liecina par viņu
dievišķo izcelšanos. Dieva gars pavadīja savu kalpu vēsti, vārds darbojās spēcīgi.
Grēciniekos pamodās sirdsapziņa. «Gaisma, kas apgaismo visus cilvēkus, kas nāk
pasaulē,» apgaismoja viņu dvēseļu iekšieni, un paslēptie tumsas darbi visi tapa redzami.
Dziļa pārliecība sagrāba viņu domas un sirdi. Viņi redzēja savus grēkus, bija pārliecināti
par to, ka ir viena taisnība un ka nāks reiz tiesas diena par visu. Viņiem tagad bija sajēgums
par Jehovas taisnīgumu un viņi juta ar bailēm, ka nu viņiem netīriem un pilniem vainu būs
jāstājas tā priekšā, kas pētī sirdis un domas. Savās dvēseles bailēs viņi izsaucās: «Kas mani
atpestīs no manas grēcīgās miesas» Kad viņi ieraudzīja Golgatas krustu ar neizmērījami
lielo upuri, kas tika nests par visas cilvēces grēkiem, tad viņi saprata, ka vienīgi Kristus var
179