Liela Cina

Lielā Cīņa
miera Dievs lai jūs svētī caur cauri (..)." (1. Tes. 5:23) Bībele arī ļauj skaidri saprast, kas ir
svētošanās un kā tā sasniedzama. Pestītājs par saviem mācekļiem lūdza: "Svētī tos Tavā
patiesībā: Tavs Vārds ir patiesība." (Jāņa 17:17) Un Pāvils mācīja, ka ticīgajiem jābūt Svētā
Gara svētītiem. (Rom. 15:16) Bet kāds tad ir Svētā Gara darbs? Jēzus reiz sacīja: "Kad
Viņš nāks, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā." (Jāņa 16:13) Un dziesminieks
apliecina: "Tava bauslība ir patiesība." Vārds un Dieva Gars cilvēkiem uzrāda taisnības
lielos principus, kas iemiesoti Viņa bauslībā. Un tā kā Dieva likums ir "svēts, taisns un
labs" dievišķās pilnības noraksts, tad izriet, ka raksturs, ko veido paklausība šai bauslībai,
būs svēts. Kristus ir tāda rakstura pilnīgs piemērs. Viņš saka: "Es esmu turējis sava Tēva
baušļus." "(..) kas Viņam labpatīk, to Es daru vienmēr." (Jāņa 15:10; 8:29) Un Kristus
sekotājiem jākļūst Viņam līdzīgiem – Dieva žēlastības spēkā tiem jāveido raksturs saskaņā
ar Dieva svētās bauslības principiem. Tāda ir Bībelē atklātā svētošanās.
Šis darbs veicams vienīgi ticībā Kristum, ja sirdī mājo Dieva Gara spēks. Pāvils ticīgos
pamāca: "Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo Dievs ir tas, kas jums dod
gribu un veiksmi pēc labpatikas." (Filip. 2:12,13) Kristietis jutīs skubinājumus uz grēku,
bet tas pastāvīgi pret tiem karos. Šeit būs nepieciešama Kristus palīdzība. (470) Cilvēcīgais
nespēks, savienojoties ar dievišķo spēku, liks ticībā izsaukties: "Paldies Dievam, kas mums
devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!" (1. Kor. 15:57)
Raksti arī skaidri norāda, ka svētošanās darbs ir progresējošs. Kad grēcinieks,
pateicoties salīdzinošajām asinīm, atgriežoties atrod mieru ar Dievu, tad viņa kristīgā dzīve
tikai iesākas. Tagad tam jāiet pretī pilnībai; jāuzaug "par pilnīgu vīru, pilnīgi Kristum
līdzīgu". Apustulis Pāvils saka: "Vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, tiekdamies
pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretī mērķim, goda balvai – Dieva Debesu aicinājumam
Kristū Jēzū." (Filip. 3:13,14) Un Pēteris mūsu priekšā atklāj pakāpienus, pa kuriem
sasniedzama bībeliskā svētošanās: "Pielieciet visas pūles un parādiet savā ticībā tikumu,
bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā
brālību, brālībā mīlestību (..). To darīdami, jūs nekad neklupsiet." (2. Pēt. 1:5-10)
Tie, kuri piedzīvojuši bībelisku svētošanos, savā garā būs pazemīgi. Līdzīgi Mozum tie
būs skatījuši bijājamo svētuma Majestāti un ieraudzījuši savu paša necienīgumu pretstatā
Bezgalīgā skaidrībai un ārkārtējai pilnībai.
Pravietis Daniēls bija patiesas svētošanās piemērs. Visu garo mūžu viņš uzticīgi kalpoja
savam Meistaram. Viņš bija Debesīm "ļoti mīļš" vīrs. (Dan. 10:11) Tomēr šis godājamais
pravietis nepretendēja uz savu skaidrību un svētumu, bet, aizlūdzot par tautu Dieva priekšā,
sevi pielīdzināja tik grēcīgajam Izraēlam: "Mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām
lūgšanām. Balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo
žēlastību. Mēs grēkojām un bijām bezdievīgi." Viņš atklāti atzīst: "Es (..) runāju un
pielūdzu (..), izsūdzēju savus un savas tautas grēkus." Un, kad vēlāk citā reizē viņam
289