Liela Cina

Lielā Cīņa
zemes Dieva sodības. Viņu apzinīgo nostāju pasludinās par ietiepību, stūrgalvību un
autoritātes nicināšanu. Tos apsūdzēs neapmierinātībā ar valdību. Sludinātāji, kas neatzīs
paklausību Dieva baušļiem, no kanceles pasludinās pienākumu padoties civilām
autoritātēm, atsaucoties uz to, ka tās ir iecēlis Dievs. Likumdevēju sanāksmēs un tiesas
sēdēs baušļus ievērojošos cilvēkus parādīs visnelabvēlīgākajā gaismā un notiesās. Viņu
vārdus izskaidros nepareizi, tiem pierakstīs visļaunākos motīvus.
Tā kā protestantu baznīcas noraida Dieva bauslību aizstāvošos skaidros Rakstu
pierādījumus, tad tās centīsies apklusināt visus, kuru ticību nevar noliegt ar Bībeli. Kaut
savā aklumā pašas to neatzīst, tās jau tagad nostājas uz ceļa, kas ved pretī visu to
vajāšanām, kuri apzinīgi atsakās darīt to, ko, atzīstot pāvesta sabatu, dara pārējā kristīgā
pasaule.
Baznīcas un valsts augstākie ierēdņi apvienosies, lai visas ļaužu šķiras pakļautu,
pārliecinātu vai piespiestu godāt saules dienu. Dievišķās autoritātes trūkumu aizstās ar
varmācīgiem dekrētiem. Politiskā samaitātība iznīcinās mīlestību uz taisnību un cieņu pret
patiesību, un pat brīvās Amerikas valdnieki un likumdevēji, lai nodrošinātu sabiedrības
labvēlību, pakļausies tautas prasībai izdot likumus, kas uzspiestu svētdienas ievērošanu.
Sirdsapziņas brīvību, kas maksājusi tik lielus upurus, vairs necienīs. Sadursmē, kas
norisināsies pavisam drīz, mēs redzēsim piepildāmies pravieša vārdus: "Pūķis iedusmojās
pret sievu un nogāja karot ar tiem, kas atlikuši no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur un
kam ir Jēzus Kristus liecība." (Atkl. 12:17, Glika tulk.)
357