Liela Cina

Lielā Cīņa
Uz klinšainās Patmas salas mīļotais māceklis dzird apsolījumu: «Redzi, es nāku drīz»
un šos vārdos: «Jā, nāci, Kungs Jēzu» izsaka draudzes lūgšanas visās viņas gaitās.»3 {LC
214.2}
Iz cietuma, no moku staba un no ešafotu, kur svētie un mocekļi apliecināja patiesību,
visus gadusimteņus cauri līdz pat mūsu dienām izteicās viņu ticība un cerība. Viens no
šiem kristīgiem saka: «Pārliecināti par Kristus personīgu augšāmcelšanos un aiz tā iemesla
būdami droši arī par savu angšāmcelšanos tā Kunga atnākšanas dienā» «viņi nicināja nāvi
un pacēlās pāri par to.» Viņi bija gatavi nokāpt kapā, «lai brīvi augšāmceltos.» Viņi gaidīja
Kunga atnākšanu «padebešos, Tēva godībā», «nest taisniem debesu valstību». Valdiešiem
bija šī ticība. Viklifs saprata Pestītāja atnākšanu, kā baznīcas cerību. Luters izskaidroja:
«Es sev tiešām saku, tiesas diena nevar vairs vilcināties pilnus trīssimti gadus.» Dievs nevar
un negrib vairs ilgāk paciest šo bezdievīgo pasauli.» «Lielā diena tuvojas, tad tiks sagāzta
ļaunā valsts.» {LC 214.3}
Melanhtons saka: «Šī novecojusies pasaule ir tuvu savam galam.» Kalvins uzaicina
kristīgos «būt karstiem un darbīgiem savās ilgās pēc tā Kunga atnākšanas dienas, kura ir
no visām dienām tā svētīgākā; viņš paskaidro, «ka visa uzticīgo saime paturēs acīs šo
dienu.» Tālāk viņš saka: «Mums ir jāsalkst pēc Kristus, viņu jāmeklē, jāpēta, kamēr ausīs
lielā diena, kad tas godības Kungs parādīs pilnīgi savas valstības godību.» Skotu
reformators Nokss sacīja: «Vai mūsu Kungs Jēzus Kristus nav ar cilvēcīgu miesu uzbraucis
debesīs, un vai viņš nenāks atkal? Mēs zinām, ka viņš nāks, un viņš to darīs drīz.» Ridlejs
un Latimers, kas abi atdeva savas dzīvības par patiesību, ticības pilni skatījās uz tā Kunga
atnākšanu. Ridlejs rakstīja: «Pasaule bez šaubām iet savam galam pretim— to ticu un tāpēc
es to saku. Sauksim savās sirdīs pēc mūsu Pestītāja līdz ar Jāni, Dieva kalpu: «Nāci drīz,
Kungs Jēzu!» {LC 214.4}
Baksters saka: «domas par tā Kunga nākšanu» «ir visai jaukas un priecīgas». «Ticībai
un svētiem ir mīļa viņa atnākšana, ar saldām cerībām tie viņu gaida.» «Kad nāve ir
beidzamais ienaidnieks, kurš pie augšāmcelšanās tiks iznīcināts, tad mēs varam mācīties,
cik ticīgie nopietni prasa un lūdz pēc Kristus otrreizējas atnākšanas, kura nesīs pilnīgu un
galīgu uzvaru.» «Tā ir tā diena, kas nāks ar pestīšanas, visu vēlēšanos un dvēseles cenšanos
piepildījumu, uz kuru visiem ticīgiem ir jācer un jāgaida.» «Paātrini, kungs, šo svētīto
dienu.» Tāda bija apustuliskās baznīcas, «draudzes tuksnesī» un reformatoru cerība.» {LC
215.1}
Ņemot vērā šo lielo dienu, patiesības vārds uz vissvinīgāko un visnoteiktāko uzaicina
Dieva tautu, nokratīt gara vienaldzību, un meklēt viņu pazemībā un ar nožēlošanā
sagrauztu sirdi: «Bazūnējiet ar bazūni Ciānā, un lai skan stipri manā svētā kalnā; lai visi
zemes iedzīvotāji dreb, jo tā Kunga diena nāk, jo tā ir tuvu.» «Svētījiet gavēni, izsauciet
sapulces dienu. Sapulcinājiet ļaudis, svētījiet draudzi, sapulcinājiet vecajus, sasauciet
178