Liela Cina

Lielā Cīņa
ir piešķirts; taisnības prasības ir apmierinātas; un debess un zeme, kas to visu redz, atzīst
Jehovas taisnību. {LC 369.1}
Sātana postīšanas darbs uz mūžu ir nobeidzies. Seši tūkstoši gadus viņš pēc sava prāta
ir rīkojies, zemi piepildījis. ar sāpēm un apkrāvis ar rūpēm visu pasaules visumu. Tagad
Dieva radījumi uz mūžu ir atsvabināti no ienaidnieka un viņa kārdināšanām. «Visa zeme
dus un atpūšas, tā skanēt skan no gavilēšanas.»1 Pa visu uzticīgo pasaules visumu atskan
slavas un gaviļu saucieni. «Liela pulka balss, kā lielu ūdeņu balss, kā stipru pērkoņu balss»
sauc: «Alelujā! Visuvarenais Dievs ir saņēmis savu valstību.» {LC 370.1}
Tanī laikā, kad zeme bija tīta iznīcības ugunīs, taisnie dzīvoja svētajā pilsētā un pār
tiem, kuriem bija daļa pie pirmās augšāmcelšanās, otrai nāvei nebija nekādas varas.
Bezdievīgiem Dievs ir iznīcinoša uguns, bet saviem ļaudīm viņš ir saule un arī
priekšturamās bruņas.2 «Un es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi; jo pirmā debess un
pirmā zeme bija zudušas.»3Uguns, kas bezdievīgos iznīcina, tīra zemi. Beidzamās lāsta
atliekas ir projām noslaucītas. Nekāda mūžīgi degoša elle neturēs atpestīto acu priekšā
briesmīgās grēku sekas. {LC 370.2}
Tikai viens piemineklis tiem paliek pāri: Pestītājs vienmēr nesīs pie sevis savas krusta
ciešamu zīmes. Uz viņa ievainotās galvas, viņa rokām un kājām būs vienīgās nežēlīgā
darba pēdas kuras ir atstājis grēks. Kristu viņa godībā skatīdams pravietis saka: «Un
spožums atspīd kā saules gaisma un stari spīd no viņa sāniem, un tur viņa spēcība slēpjas.»4
Caurdurtos sānos, no kuriem iztecēja asiņainā straume, kura salīdzināja ļaudis ar Dievu —
tur ir Pestītāja godība, tur ir «paslēpts viņa spēks.» Ar savu pestīšanas upuri viņš tapis par
«lielo palīdzētāju»; tāpēc viņš bija varens spriest taisnību par tiem, kas Dieva žēlastību
nonicinājuši. un šīs pazemošanas zīmes ir viņa augstākais gods; visā laiku bezgalīgā
mūžībā Golgatas rētas viņu teiks un slavēs un paudīs viņa spēku un varu. {LC 370.3}
«Un tu ganības torni, Ciānas meitas stiprums, pie tevis nāks un tev tiks tā pirmā
valdība.»1 — Laiks, kuru svētie vīri ar ilgošanos gaidījuši, kopš tā laika, kad uguns zobens
izdzina pirmo pāri no Ēdenes, ir atnācis— «sava īpašuma atpestīšanas laiks.»2 Zeme, kas
iesākumā cilvēkiem tika dota par viņu valstību un no viņiem tālāk nodota sātana rokās un
tik ilgi ir bijuse stiprā ienaidnieka īpašums, ar lielā atpestīšanas plāna izvešanu ir atkal
atņemta atpakaļ. Viss, kas grēku dēļ gāja pazušanā, ir atkal atpirkts. «Jo tā saka tas Kungs,
kas debesis radījis, tas Dievs, kas zemi iztaisījis un darījis... viņš to nav radījis, ka būtu
tukša, bet viņš to taisījis, lai tur dzīvo.»3 Dieva pirmatnējais nodoms, kas tam bija pie
pasaules radīšanas, ir izvests, un zeme ir darīta par mūžīgu dzīvokli atpestītiem. «Taisnie
iemantos zemi un dzīvos tajā mūžam.»4 {LC 370.4}
Bībelē svēto mantojums tiek saukts par tēva mājām5 tur debesu Gans ved savu ganāmo
pulku pie dzīva ūdens akas. Dzīvības koks izdod katru mēnesi savus augļus un koka lapas
aug tautām par labu. Tur ir mūžīgi plūstošas, kristal skaidras straumes, un viņu krastos koki
409