You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Lielā Cīņa<br />
sludinātāji atsacījās no sava sektantiskā viedokļa un savām domām, kā arī no algas, ko<br />
saņēma draudzē, un pievienojās Jēzus nākšanas pasludināšanā. Tomēr salīdzinoši to skaits<br />
nebija liels, tāpēc vēsts pasludināšana tika uzticēta vienkāršajiem ierindas locekļiem.<br />
Fermeri atstāja savus laukus, amatnieki savus darba rīkus, tirgotāji – veikalus un speciālisti<br />
– savus amatus, un tomēr salīdzinājumā ar veicamā darba apjomu strādnieku skaits bija<br />
mazs. Patiesos sargus nomāca bezdievīgās baznīcas un ļaunumā iegrimušās pasaules<br />
stāvoklis, tādēļ tie nenogurstoši pūlējās, panesot trūkumu un ciešanas, lai tikai varētu<br />
aicināt cilvēkus nožēlot grēkus un atgriezties, ka tie tiktu izglābti. Sātanam pastāvīgi<br />
pretojoties, darbs tomēr nepārtraukti gāja uz priekšu, un daudzi tūkstoši pieņēma adventes<br />
patiesību.<br />
Visur atskanēja pārbaudoša liecība, kas brīdināja grēciniekus – kā pasaules cilvēkus, tā<br />
arī draudzes locekļus –, lai tie domātu, kā izbēgt no nākošām dusmām. Līdzīgi Kristus<br />
priekštecim Jānim Kristītājam sludinātāji pielika cirvi kokam pie saknēm un visus<br />
skubināja nest atbilstošus atgriešanās augļus. Viņu satraucošie aicinājumi bija krasā<br />
pretstatā miera un drošības vēstīm, kas atskanēja no populārajām kancelēm, un, kur vien šī<br />
vēsts izplatījās, visur tā skāra ļaužu sirdis. Vienkāršajai, tiešajai Rakstu liecībai, Svētā Gara<br />
spēka pavadītai, bija tik liels un pārliecinošs iespaids, ka tikai nedaudzi to spēja pilnīgi<br />
noraidīt. Tie, kas sevi sauca par kristiešiem, tika pamodināti no maldīgās drošības sajūtas.<br />
Viņi ieraudzīja savu atkrišanu, savu pasaulīgumu un neticību, savu lepnumu un savtību.<br />
Daudzi tagad nožēlā un pazemībā meklēja Kungu. Domas, kas tik ilgi bija pieķērušās<br />
zemes lietām, tagad pievērsās Debesīm. Uz viņiem dusēja Dieva Gars, un ar iejūtīgām un<br />
pazemīgām sirdīm tie pievienojās aicinājumam: "Bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu,<br />
jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda."<br />
Grēcinieki raudādami jautāja: "Kas man jādara, lai tiktu glābts?" Tie, kuru dzīve bija<br />
iezīmējusies ar negodīgumu, tagad steidzoši vēlējās atlīdzināt nodarīto netaisnību. Un visi,<br />
kas atrada mieru Kristū, šīs svētības ilgojās pasludināt citiem. Vecāku sirdis tika pievērstas<br />
bērniem, un bērnu sirdis – vecākiem. Izzuda lepnuma un atturības barjeras. Atskanēja dziļi<br />
izjusti ticības apliecinājumi, un ģimenes locekļi darīja visu iespējamo savu tuvāko un<br />
mīļāko cilvēku glābšanas labā. Bieži bija dzirdamas sirsnīgas aizlūgšanu balsis. Visi dziļās<br />
dvēseles sirdssāpēs sauca uz Dievu. Daudzi caurām naktīm cīnījās lūgšanās, lai būtu droši<br />
par savu grēku piedošanu vai arī par savu radinieku vai kaimiņu atgriešanos.<br />
Uz adventistu sanāksmēm plūda visas iedzīvotāju šķiras. Bagāti un nabagi, augsti un<br />
zemi, dažādu pamatojumu ierosināti, paši vēlējās dzirdēt mācību par otro adventi. Un<br />
Kungs savaldīja pretestības garu, kamēr Viņa kalpi izskaidroja savas ticības pamatus. (370)<br />
Reizēm darbarīks bija vājš, bet Dieva Gars patiesību darīja spēcīgu. Šajās sanāksmēs varēja<br />
just svēto eņģeļu klātbūtni, un ik dienas daudzi pievienojās ticīgo pulkam. Atkārtoti dzirdot<br />
par Kristus drīzās atnākšanas pierādījumiem, ļaužu pulki ar aizturētu elpu klausījās šajos<br />
svinīgajos vārdos. Likās, ka Debesis bija pienākušas zemei pavisam tuvu. Dieva spēku<br />
224
Change language