Liela Cina

Lielā Cīņa
Nodaļa 18 - Amerikānu Reformators
Kristus otrās atnākšanas sludināšanas uzsākšanai Dievs izraudzīja īpašu vīru, taisnīgu
un godīgu fermeri, kas savā laikā gan bija apšaubījis Rakstu dievišķo autoritāti, tomēr
vienmēr sirsnīgi vēlējies uzzināt patiesību. Līdzīgi daudziem citiem reformatoriem,
Viljams Millers jaunībā bija cīnījies ar nabadzību un tādā veidā apguvis dārgas mācības –
enerģijas un pašaizliedzības lielo vērtību. Ģimene, no kuras tas nāca, bija pazīstama ar
neatkarīgu, brīvību mīlošu garu, ar izturētu un dedzīgu patriotismu – īpašībām, kas izcēlās
arī viņa raksturā. Tēvs bija revolūcijas armijas virsnieks, un upuri, kādus viņš pienesa šī
vētrainā laika cīņās un ciešanās, varbūt bija vainīgi pie grūtajiem apstākļiem Millera dzīves
sākumā.
Viņam bija fiziski veselīga miesas uzbūve, un jau bērnībā tas parādīja vairāk nekā
parastas prāta spējas. Zēnam pieaugot, tās kļuva arvien redzamākas. Viņš bija darbīgs un
labi attīstīts, kā arī ļoti slāpa pēc zināšanām. Lai gan tas nevarēja baudīt priekšrocības, ko
dod mācības koledžā, viņa mīlestība uz studijām un ieradums visu rūpīgi pārdomāt un
pamatīgi pārbaudīt, darīja to par vīru ar veselīgiem spriedumiem un plašu redzesloku.
Viņam bija nevainojami tikumisks raksturs un apskaužama slava, jo ar savu godīgumu,
taupību un labvēlību tas bija iemantojis vispārēju cieņu. (318) Pateicoties enerģijai un
uzcītībai, viņš agri kļuva turīgs, tomēr neatmeta ieradumu pastāvīgi mācīties. Viņš uzticīgi
izpildīja dažādus pilsoniskus un militārus amatus, un šķita, ka šī vīra priekšā paveras visas
iespējas iegūt bagātību un godu.
Viņa māte bija patiesi dievbijīga sieviete, tādēļ bērnībā jauneklis tika pakļauts
reliģiskiem iespaidiem. Tomēr agrajos vīra gados tas nonāca deistu sabiedrībā, kuri uz viņu
atstāja jo lielāku iespaidu tāpēc, ka vairākumā visi bija labi pilsoņi un draudzīgi, izpalīdzīgi
cilvēki. Dzīve kristīgā sabiedrībā – šī apkārtne zināmā mērā bija ietekmējusi viņu
raksturus. Par visu, ar ko tie izcēlās un kā dēļ tos cienīja un tiem uzticējās, viņi bija parādā
Bībelei, un tomēr šīs labās dāvanas tā bija izkropļotas, ka tagad ar savu iespaidu vērsās pret
Dieva Vārdu. Satiekoties ar šiem cilvēkiem, Millers pamazām sāka pieņemt viņu uzskatus.
Tā laika Rakstu izskaidrojumi sagādāja zināmas grūtības, kas kādreiz pat šķita
nepārvaramas, tomēr arī viņa jaunā pārliecība, kas Bībeli lika nobīdīt pie malas, tās vietā
nepiedāvājot neko labāku, nepavisam nedeva gaidīto apmierinājumu. Neskatoties uz to,
apmēram divpadsmit gadus viņš turpināja turēties pie šiem uzskatiem. Bet trīsdesmit četru
gadu vecumā Svētais Gars pārliecināja viņa sirdi, ka tas ir grēcinieks. Savā līdzšinējā
pārliecībā viņš nebija atradis nekādus drošus apsolījumus par laimīgu aizkapa dzīvi.
Nākotne pretī vērās tumša un drūma. Vēlāk, atceroties savas izjūtas šajā laikā, viņš sacīja:
"Nevienas dievības neatzīšana šķita auksta un stindzinoša, jo tā sev līdzi nesa tikai
iznīcību. Debesis pāri manai galvai likās kā varš un zeme zem kājām kā dzelzs. Mūžība –
kas gan tā tāda? Un nāve – kādēļ tā pastāv? Jo vairāk es par to domāju, jo mazāk kaut ko
191