You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Lielā Cīņa<br />
Ceļā viņi redzēja, ka tautas prātus nospieda tumšas priekšsajūtas. Dažās pilsētās viņiem<br />
nemaz neparādīja godu. Kad viņi kādā vietā pārgulēja nakti, kāds laipni domājošs priesteris<br />
nevarēja apslēpt savas bailes un bažas un rādīja Luteram kāda itāliešu reformatora gleznu,<br />
kurš patiesības dēļ bija cietis mocekļa nāvi. Otrā dienā viņi dabūja zināt, ka Lutera raksti<br />
Vormsā tikuši nolādēti. Ķeizara sūtņi paziņoja ķeizara pavēli un piespieda katru, nogādāt<br />
nicināmās grāmatas valsts iestādēs. Lutera pavadonis, pilns rūpju par viņa drošību saeimā,<br />
un bīdamies, ka viņa nodoms varbūt ir jau satricināts, prasīja, vai viņš vienmēr vēl gribot<br />
tālāk ceļot. Viņš atbildēja: «Katrā ziņā; un kaut mans lāsts visās pilsētās būtu zināms, es<br />
tomēr ceļošu tālāk, jo ķeizara vēstule mani sargā.» {LC 149.1}<br />
Erfurtē Luteru saņēma ar godu. Ielenkts no pūļa, kas viņu apbrīnoja, viņš iegāja pilsētā,<br />
kurā tas bieži bija staigājis ar ubaga tarbu. Viņš apmeklēja savu klostera istabiņu un<br />
atminējās tās cīņas, kuras bija izcīnījušas gaismu, kas tagad plūda pa visu Vāciju un arī<br />
viņa dvēselē. Viņu spieda sprediķot. Bet tas viņam bija aizliegts; tomēr pavadonis deva<br />
savu atļanju un mūks, kurš agrāk klosterī darīja zemākos apkalpošanas darbus, tagad kāpa<br />
kancelē. Kādā ļoti pārpildītā sapulcē Luters sprediķoja par Kristus vārdiem: «Miers lai ir<br />
ar jums.» «Filozofi, doktori un rakstnieki ir centušies cilvēkiem rādīt, kā būtu sasniedzama<br />
mūžīga dzīvošana, bet viņiem tas nav izdevies. Tagad es jums to gribu sacīt.» «Dievs vienu<br />
cilvēku, mūsu Kungu Jēzu Kristu, uzmodinājis no miroņiem, lai viņš iznīcinātu nāvi,<br />
izlīdzinātu grēkus un aizdarītu elles vārtus.Tas ir pestīšanas darbs. Kristus ir uzvarējis! Tā<br />
ir priecīga vēsts! Un mēs esam atpestīti ne mūsu, bet viņa nopelnu dēļ... Mūsu Kungs Jēzus<br />
Kristus sacīja: «Miers lai ir ar jums! Redzat manas rokas» — tas nozīmē: Cilvēks, redzi,<br />
es viens tas esmu, kas tavus grēkus atņēma, kas tevi pestīja; un tagad tev ir miers, saka<br />
Kungs.» Viņš turpināja un rādīja, ka patiesa ticība atklājas svētā dzīvošanā. «Kad Dievs<br />
mūs atpestījis, tad mums būs tādus darbus darīt, kas viņam labi patiktu. Vai tu esi bagāts?<br />
— tad palīdzi ar savu bagātību tiem, kas ir nabagi. Kad tu visu dari tikai priekš sevis, tad<br />
tava Dieva kalpošana ir tikai izlikšanās.» {LC 149.2}<br />
Tauta klausījās uz viņu vārdiem kā saistīta. Izsalkušām dvēselēm tika lauzta dzīvības<br />
maize. Viņu priekšā pacēla Kristu augstu pār pāvestiem, sūtņiem, ķeizariem un ķēniņiem.<br />
Luters nemaz nelika nojaust savu draudošo stāvokli. Viņš nevēlējās, ka par viņu domātu,<br />
vai viņu nožēlotu. Domājot par Kristu, viņš sevi pavisam bija aizmirsis. Viņš jutās drošs<br />
Golgatas krusta ēnā un rādīja uz Kristu kā vienīgo grēcinieku glābēju. {LC 150.1}<br />
Tālākā ceļā uz Vormsu reformatoru visur sagaidīja ar lielu interesi. Ap viņu spiedās<br />
ziņkārīgais pūlis un laipnas balsis viņu biedināja, darīdamas uzmanīgu uz pāvesta partijas<br />
nodomiem. Viņi sacīja: «Jūs dzīvus sadedzinās un jūsu pelnus izkaisīs jūrā, kā Husa<br />
pelnus.» Lutera atbilde skanēja: «Un kaut viņi sakurtu uguni, kas degtu no Vitenbergas līdz<br />
Vormsai un sniegtos līdz pat debesīm, es tomēr iešu, iešu Kunga vārdā, jo esmu aicināts,<br />
un vēl nezvēra rīklē apliecināšu savu Pestītāju un nodošos viņam.» {LC 150.2}<br />
85
Change language