Liela Cina

Lielā Cīņa
patiesas brīvības saglabāšanu ikvienam, kas, pamatojoties uz sirdsapziņu, justos spiests
šķirties no savas draudzes." (13) Viņa dzimtajā apgabalā vēl arvien ir izjūtams šo uzskatu
labais iespaids.
Gatavojot svētrunu kādai "Adventes svētdienai" par Atklāsmes grāmatas 21. nodaļu,
Bengela prātā pēkšņi uzausa gaisma par Kristus otro atnākšanu. Atklāsmes grāmatas
pravietojumi viņa saprašanai atvērās kā nekad agrāk. Pravieša sniegto ārkārtīgās godības
ainu satraukts, viņš kādu laiku bija spiests atteikties no sava temata tālākas izpētes. (364)
Jau stāvot kancelē, tas atkal viņam no jauna atklājās ar vēl lielāku spēku. No tā laika šis
vīrs nodevās pravietojumu studijām, sevišķi tiem, kas ietverti Atklāsmes grāmatā, un drīz
nonāca pie pārliecības par Kristus atnākšanas tuvumu. Laiks, kuru viņš noteica Kristus
atkalatnākšanai, tikai par nedaudz gadiem atšķīrās no tā, kuru vēlāk pieņēma Millers.
Bengela raksti izplatījās visā kristīgajā pasaulē. Virtembergā un zināmā mērā arī citās
pasaules vietās plaši pieņēma viņa uzskatus par šiem pravietojumiem. Aizsāktā kustība
turpinājās vēl pēc šī vīra nāves, un adventes vēsts Vācijā bija dzirdama tieši tajā pašā laikā,
kad tā cilvēku uzmanību sev pievērsa citās zemēs. Drīz vien daži ticīgie aizgāja uz Krieviju
un tur izveidoja kolonijas, kur šīs zemes vācu draudzes vēl arvien tic drīzai Kristus
atnākšanai.
Gaisma atspīdēja arī Francijā un Šveicē. Ženēvā, kur reformācijas patiesības bija
izplatījuši Kalvins un Fārels, otrās adventes vēsti sludināja Gausens. Mācīdamies skolā,
Gausens nonāca saskarē ar racionālisma garu, kas astoņpadsmitā gadsimta beigās un
deviņpadsmitā gadsimta sākumā pārņēma visu Eiropu; un, kļuvis par garīdznieku, viņš ne
tikai nepazina pareizo ticību, bet pat tiecās uz skepticismu. Tomēr jau jaunībā viņš tika
ieinteresēts pētīt pravietojumus. Pēc tam, kad tas bija izlasījis Rollina Seno laiku vēsturi,
viņa uzmanība pievērsās Daniēla grāmatas otrajai nodaļai, kurā pārsteidza brīnišķā
precizitāte, ar kādu bija piepildīti pravietojumi, kā to tagad apstiprināja vēsturnieka
ziņojumi. Šeit bija liecība Rakstu inspirācijai, kas viņam vēlāko gadu briesmās kalpoja kā
drošs enkurs. Racionālisma mācības to vairs neapmierināja, un, pētot Bībeli un meklējot
skaidrāku gaismu, viņš pēc kāda laika kļuva par īstu ticīgu cilvēku.
Turpinot vēl tālāk iedziļināties pravietojumos, viņš pārliecinājās, ka Kunga atnākšana
ir tuvākās nākotnes notikums. Šīs lielās patiesības svinīguma un nozīmes iespaidots, viņš
vēlējās to darīt zināmu tautai, bet darbu ļoti traucēja populārais uzskats, ka Daniēla
pravietojumi nav saprotami.(365) Beidzot tas – tāpat kā pirms viņa to bija darījis Fārels,
nesot Evaņģēliju Ženēvā – nolēma iesākt ar bērniem, tādā veidā cerot ieinteresēt arī
vecākus.
"Es vēlētos," viņš vēlāk sacīja, runājot par šī pasākuma mērķi, "lai saprastu, ka es tā
rīkojos ne tāpēc, ka šī lieta būtu maznozīmīga, bet tieši pretēji, tāpēc ka tai bija liela vērtība,
tādēļ es griezos pie bērniem, cenšoties to pasniegt viegli saprotamā veidā. Es gribēju, lai
221