Liela Cina

Lielā Cīņa
Nodaļa 29 - Ļaunuma Cēlonis
Daudzi ir par grēka izcelšanos un par savas dzīves nozīmi lielā nezināšanā. Viņi redz
ļaunumu ar visām viņa briesmīgām sekām nu prasa sev, kā tas iespējams, kad Dievs ir
neizmērījamā gudrība, spēks un mīlestība. Še ir noslēpums, kuru viņi sev nevar izskaidrot.
Un savā nezināšanā un savās šaubās viņi ir akli pret dievišķo patiesību, kura grib nest
pestīšanu. Daži gribēdami izdibināt grēku, mēģina tur spiesties iekšā, ko Dievs nav gribējis
atklāt; viņi tamdēļ neatrod sarežģījuma atrisināšanu; un tādi kuriem patīk šaubīties un
kritizēt, atrod pietiekošu iemeslu atmest svētos rakstus. Reti cilvēki var atrisināt 1ielo
jautājumu, jo teikas un bībeles mācību nepareizs iztulkojums ir aptumšojuši viņiem Dieva
dabu, viņa valdīšanu un likumus, pēc kuriem viņš rīkojas. {LC 247.1}
Ir grūti atrast tādu grēka izcelšanās izskaidrojumu, kas kautkādi attaisnotu grēka
pastāvēšanu. Bet no viņu izcelšanās un no tā, kas visbeidzot ar grēku notiek, var tikdaudz
saprast, ka Dievs ir labs un taisns. Svētie raksti skaidri rāda, ka Dievu nekādā ziņā nevar
vainot par grēka izplatīšanos; ka Dievs nav tīši atvilcis ne savu žēlastību, nedz bijis
nepilnīgs savā valdīšanā, un tā nav devis ne mazāko iemeslu priekš sacelšanās pret viņu.
Grēks pats ir iespiedies, un kāpēc viņš ir, nevar uzdot nekādus cēloņus. Grēks ir
noslēpumains, neizskaidrojams; viņu atvainot, nozīmētu viņu aizstāvēt. Kad varētu priekš
viņa atrast kādu attaisnojumu, jeb pasacīt, kāpēc viņam jābūt, tad viņš vairs nebūtu grēks.
Mūsu vienīgais izskaidrojums ir tas, ko Dieva vārds saka,— grēks ir «Dieva baušļu
pārkāpšana»; grēks ir tāds likums, kas ir ienaidā ar Dieva mīlestības likumu, uz kura
dibināta Dieva valdīšana. {LC 247.2}
Kad vēl nebija grēka, visā pasaulē valdīja miers nn prieks. Viss pilnīgi saskanēja ar
Radītāja gribu. Mīlestība uz Dievu stāvēja pār visu, mīlestība cilvēku starpā nebija
partejiska. Kristus, tas vārds, Dieva vienpiedzimušais Dēls bija viens mūžīgo Tēvu dabā,
būtībā, nolūkā— vienīgā būtne visā pasaulē, kas varēja piedalīties Dieva padomos un viņa
valdīšanā. Caur Kristu Dievs radīja visas debess būtnes. «Jo iekš viņa visas lietas radītas,
kas debesis un virs zemes, redzamās un neredzamās, lai troņi, lai kundzības, lai
virsniecības, lai valdības, visas lietas radītas caur viņu un uz viņu.»1 un visas būtnes
debesīs parādīja Kristum, tāpat kā Tēvam pilnīgu uzticību un paklausību. {LC 248.1}
Tā kā mīlestība bija Dieva valdīšanās pamats, tad visas dzīvās radības svētlaimība
atkarājas no viņas pilnīgas saskaņas ar lielās patiesības pamata likumiem. Dievs no visām
savām radībām prasa, lai tās kalpotu viņam mīlestībā— tā ir dievināšana, kas rodas tur, kur
Dievs ir pareizi izprasts. Piespiesta uzticība viņam netīk, viņš dod katram brīvu gribu, ka
katrs viņam kalpotu no brīva prāta. {LC 248.2}
Bet bija viens, kam labpatika šo brīvību izlietot nelietīgi. No viņa cēlās grēks, viņš bija
tas, ko Dievs pēc Kristus visvairāk bija godājis un kam no debess iemītniekiem piederēja
303