Liela Cina

Lielā Cīņa
Nodaļa 33 - Pirmā lielā maldināšana
Jau debesīs strīda sākumā sātana nodoms bija apgāzt Dieva likumu. Lai šo nolūku
sasniegtu, viņš sacēlās pret savu radītāju; un kautgan viņš no debesīm tika izdzīts, viņš šo
pašu cīņu turpināja zemes virsū. Mānīt cilvēkus un caur to viņus pavest uz Dieva baušļu
pārkāpšanu, tas ir mērķis kuram viņš pacietīgi dzenas pakaļ. Sekas ir beidzot vienas un tās
pašas, vai nu baušļi tiek pavisam apgāzti, jeb tikai kāds no viņu priekšrakstiem. Tas kas
noziedzās pret vienu priekšrakstu, nicina visu bauslību; viņa iespaids un piemērs dzen citus
pārkāpumā, viņš noziedzās pie visiem baušļiem.1 {LC 285.1}
Mēģinādams nopulgot dievišķos priekšrakstus sātans ir sagrozījis bībeles mācības, un
caur to tūkstoši ir nomaldījušies no savas ticības, kuri turas pie svētiem rakstiem. Nākošā
lielā cīņa starp patiesību un maldiem būs tikai beidzamā daļa no lielās cīņas ap Dieva
baušļiem. Šo cīņu mēs patlaban gribam iesākt— cīņu starp cilvēku likumiem un Jehovas
priekšrakstiem, starp bībeles reliģiju un starp pasaku un teiku reliģiju. {LC 285.2}
Tie spēki, kas pievienojas karā pret patiesību un taisnību, ir jau rosīgi pie darba.Svētais
Dieva vārds, kas pirkts par tik dārgu ciešanu un asiņu maksu, tiek visai maz cienīts. Bībele
ir visiem pieietama, bet ir ļoti maz tādu, kas to patiesi pieņem par dzīves vadoni. Neticība
ņem briesmīgos apmēros virsroku, ne tikai pasaulē, bet arī baznīcā. Daudzi ir nonākuši jau
tik tālu, ka viņi atmet mācības, kas ir kristīgās ticības īstenie pamata pīlāri. Lielie radīšanas
notikumi, kā tos Dieva vīri attēlo, cilvēku grēkos krišana un Dieva baušļu mūžīgais
derīgums netiek no lielu lielās kristīgo daļas, kuri par tādiem saucas, nepavisam, vai arī
tikai pa daļai atzīti. Tūkstoši, kas lepojas ar gudrību un neatkarību, pilnīgu uzticēšanos
bībelei uzskata par vājuma pierādījumu; viņi uzskata par liela talanta un gudrības
pierādījumu, kad var kritizēt svētos rakstus un ielikt tajos savu gudrību, vai pavisam tos
nostrīdēt. Daudzi sprediķotāji māca savām draudzēm un daudzi profesori un skolotāji
saviem skolniekiem, ka Dieva baušļi esot pārgrozīti vai pavisam atcelti, un ka tie, kas
domājot, ka šo baušļu prasījumi vēl esot spēkā, un kas prasot viņu burtisku izpildīšanu,
pelnot izsmieklu un nicināšanu. {LC 285.3}
Atmetot patiesību cilvēki atmet to, no kura viņa nākusi. Mīdami kājām Dieva likumus,
viņi noliedz likumu devēja autoritāti. Ir tikpat viegli no maldu mācībām un teorijām sev
darināt elku, ka izgriezt viņu no koka, vai izcirst no ak.meņa. Attēlodams nepareizi Dieva
īpašības, sātans pavedina cilvēku uz nepareizu viņa t. i. Dieva rakstura uztveršanu. Daudzi
paceļ Jehovas vietā uz troņa filozofisku elku, kamēr dzīvo Dievu, kāds viņš parādās savos
vārdos, iekš Kristus un savā radībā, tikai nedaudzi zin godāt. Tūkstoši dievina dabu, kamēr
Dievu dabā noliedz. Elku kalpība, kaut arī dažnedažādās formās, arī tagadējā kristīgā
pasaulē ir patiesi atrodama, tāpat kā vecā Israēlā Elijas dienās. Daudzu gudru vīru (kuri
sevi par tādiem tur un tiek no citiem turēti), filozofu, dzejnieku, valstsvīru, avīžnieku,
325