Liela Cina

Lielā Cīņa
Dieva Gars ietekmēja Viņa Vārda pētītāju sirdis. Tie tika pārliecināti, ka, neievērojot
Radītāja dusas dienu, nezinot ir pārkāpuši šo priekšrakstu. Viņi sāka meklēt iemeslus,
kāpēc Dieva iesvētītās dienas vietā tiek ievērota nedēļas pirmā diena. (435) Rakstos
nevarēja atrast nevienu pierādījumu, ka ceturtais bauslis būtu atcelts vai Sabats pārmainīts,
septītai dienai paredzētā svētība nekad tai nebija atņemta. Viņi bija godīgi centušies uzzināt
un darīt Dieva prātu, tādēļ tagad, kad saprata, ka ir Kunga bauslības pārkāpēji, tie ļoti
noskuma un savu uzticību Dievam turpmāk apliecināja ar svētā Sabata ievērošanu.
Viņu pārliecības sagraušanai tika veltītas lielas un nopietnas pūles. Neviens nevēlējās
saprast, ka, ja Zemes svētnīca bija Debesu svētnīcas attēls, tad arī virs Zemes esošajā šķirstā
uzglabātā bauslība bija precīzs tās bauslības noraksts, kas atradās šķirstā Debesīs, un ka
Debesu svētnīcas patiesības pieņemšana ietvēra Dieva bauslības prasību atzīšanu un
pienākumu ievērot ceturtā baušļa Sabatu. Te meklējams noslēpums, kāpēc pret Rakstu
saskanīgo izskaidrojumu, kas atklāja Kristus kalpošanu Debesu svētnīcā, sacēlās tik rūgta
un apņēmīga pretestība. Cilvēki mēģināja aizvērt durvis, kuras Dievs bija atvēris, un atvērt
durvis, kuras Viņš bija aizvēris. Bet Tas, "kurš atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz,
un neviens neatver", bija teicis: "Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko
neviens nevar aizslēgt." (Atkl. 3:7,8) Kristus bija atvēris durvis vai uzsācis kalpošanu
vissvētākajā vietā. No šīm Debesu svētnīcas atvērtajām durvīm plūda gaisma un rādīja, ka
ceturtais bauslis ir Debesīs glabātās bauslības sastāvdaļa, un ko Dievs bija iecēlis, to
neviens cilvēks nespēja atcelt.
Tie, kas pieņēma gaismu par Kristus starpnieka darbu un Dieva bauslības mūžīgumu,
atklāja, ka par šīm patiesībām runā arī Atklāsmes grāmatas 14. nodaļa. Šīs nodaļas vēstis
veido trīskārtīgu brīdinājumu (skat. Pielikumā.), kam jāsagatavo Zemes iedzīvotāji uz
Kunga otro atnākšanu. Paziņojums: "Ir atnākusi Viņa tiesas stunda" – norāda uz cilvēku
atpestīšanas plānā paredzētā Kristus kalpošanas darba pēdējo fāzi. (436) Te sniegtā
patiesība jāsludina, līdz mitēsies Pestītāja aizlūgšanas un Viņš atgriezīsies uz Zemi, lai
ņemtu savus ļaudis pie sevis. Tiesas darbam, kas iesākās 1844. gadā, jāturpinās tik ilgi,
kamēr būs izšķirts visu, kā mirušo, tā dzīvo, liktenis, tātad līdz cilvēku pārbaudes laika
beigām. Lai ļaudis būtu gatavi pastāvēt tiesā, vēsts viņiem pavēl: "Bīstieties Dievu un
dodiet Viņam godu" (..), pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!"
Bet vēsts pieņemšanas rezultāti atklāti vārdos: "Šeit ir tie, kas tur Dieva baušļus un Jēzus
ticību."(Glika tulk.) Lai sagatavotos tiesai, cilvēkiem nepieciešams ievērot Dieva likumus.
Tiesā šī bauslība būs rakstura mēraukla. Apustulis Pāvils saka: "Kas grēkojuši, pazīdami
likumu, pēc likuma tiks tiesāti (..) tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par
to, kas cilvēkos apslēpts." Un vēl Viņš saka, ka "likuma darītāji tiks atzīti par taisniem".
(Rom. 2:12-16) Bet, lai ievērotu Dieva likumus nepieciešama ticība, jo "bez ticības nevar
(Dievam) patikt" (Ebr.11:6), un "viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. (Rom. 14:23)
268