Liela Cina

Lielā Cīņa
nevarēja būt pierādījums viņu darba atmešanai. Lai tikai Dieva ļaudis pamostas un dedzīgi
uzsāk atgriešanās un reformācijas darbu, lai viņi sāk Rakstos meklēt patiesību par Jēzu, lai
viņi pilnīgi nododas Dievam, tad arī netrūks pierādījumu, ka sātans vēl joprojām ir darbīgs
un modrs. Ar visdažādākām iespējamām viltībām viņš tūlīt gribēs nostiprināt savu varu,
aicinot palīgā visus tumsības valsts kritušos eņģeļus.
Fanātisms un šķelšanās neradās Kristus otrās adventes sludināšanas rezultātā. Tas
parādījās 1844. gada vasarā, kad ticīgie apmulsa un sāka šaubīties attiecībā uz savu patieso
stāvokli. Pirmā eņģeļa vēsts un "pusnakts sauciena" sludināšana vērsās tieši pret fanātismu
un nevienprātību. Starp tiem, kas piedalījās šajās svinīgajās kustībās, valdīja saskaņa; viņu
sirdis pildīja mīlestība vienam pret otru un pret Jēzu, kuru tie cerēja drīz ieraudzīt. Viena
ticība, viena svētlaimīga cerība viņus pacēla pāri katra cilvēciska iespaida varai un kā
vairogs pasargāja no sātana uzbrukumiem.
"Kad nu līgavainis kavējās, tad visas aizmiga un snauda. Bet nakts vidū balss atskanēja:
redzi, līgavainis nāk, ejiet ārā viņam pretī. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus
lukturus." (Mat. 25:5-7) 1844. gada vasarā, pusceļā starp laiku, kad saskaņā ar sākotnējo
pieņēmumu vajadzēja beigties 2300 dienām, un laiku tā paša gada rudenī, līdz kuram tas
sniedzās, ņemot vērā vēlākos atzinumus, vēsti sludināja tieši ar Rakstu vārdiem: "Redzi,
līgavainis nāk!"
242