07.04.2023 Views

Liela Cina

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Lielā Cīņa<br />

Nodaļa 14 - Vēlākie Britu reformācija<br />

Laikā, kad Luters vācu tautai atvēra aizliegto Bībeli, Dieva Gara mudināts, Anglijā to<br />

pašu darīja Tindls (Tyndale). Viklifa Bībele tika tulkota no latīņu valodas un tajā bija daudz<br />

kļūdu. Tā vēl nekad nebija iespiesta, un ar roku pārrakstītās kopijas maksāja tik dārgi, ka,<br />

izņemot bagātos un dižciltīgos, tikai retais to varēja iegādāties, un tā bija arī maz izplatīta,<br />

jo baznīca to stingri aizliedza. Gadu pirms Lutera tēžu parādīšanās, tas ir 1516. gadā,<br />

Erasms bija publicējis savus Jaunās Derības grieķu un latīņu izdevumus. Līdz ar to pirmo<br />

reizi Dieva Vārdu iespieda oriģinālvalodā. Šajā darbā tika izlabotas daudzas agrāk<br />

pieļautās kļūdas, kā arī skaidrāk izteikta doma. Tas daudziem izglītotiem cilvēkiem ļāva<br />

labāk izprast patiesību un no jauna atdzīvināja reformas darbu. Tomēr vienkāršās tautas<br />

vairākumam Dieva Vārds vēl arvien palika nepieejams. Tādēļ Tindlam vajadzēja pabeigt<br />

Viklifa iesākto darbu, dodot saviem tautiešiem Bībeli.<br />

Būdams čakls pētnieks un tāds cilvēks, kas sirsnīgi mīlēja patiesību, viņš Evaņģēliju<br />

pieņēma no Erasma grieķu valodā pārtulkotās Jaunās Derības. Šis vīrs bezbailīgi sludināja<br />

savu pārliecību, uzsverot, ka visas mācības jāpārbauda ar Rakstiem. Uz pāvesta piekritēju<br />

apgalvojumu, ka Bībeli devusi baznīca un ka vienīgi baznīca spēj to izskaidrot, Tindls<br />

atbildēja: "Vai jūs zināt, kas ērgļiem ir mācījis atrast laupījumu? Tiešām – tas pats Dievs<br />

arī savus izsalkušos bērnus māca atrast Tēvu Viņa Vārdā. (246) Tālu no tā, lai dotu mums<br />

Rakstus, jūs esat tie, kas Rakstus apslēpjat; jūs esat tie, kas sadedzināt cilvēkus, kuri māca<br />

Dieva Vārdu, un, ja vien jūs spētu, jūs sadedzinātu arī pašus Rakstus." (1)<br />

Tindla sludināšana izraisīja lielu interesi, daudzi pieņēma patiesību. Bet modri bija arī<br />

priesteri, un, tiklīdz viņš kādu darba lauku bija atstājis, tie ar draudiem un sagrozījumiem<br />

centās iznīcināt visas reformatora pūles. Pārāk bieži tas viņiem arī izdevās. "Ko lai es<br />

daru?" viņš izsaucās. "Kamēr es sēju vienā vietā, ienaidnieks posta laukus, kurus tikko<br />

esmu atstājis. Es jau nevaru visur būt klāt. Ak! Ja kristiešiem pašiem būtu Svētie Raksti<br />

dzimtajā valodā, tad tie spētu pretoties visiem viltniekiem. Bez Bībeles nebūs iespējams<br />

vienkāršiem ļaudīm atklāt patiesību." (1)<br />

Tagad viņa prātu nodarbināja jaunas domas. "Tā bija ebreju valoda," viņš sacīja, "kurā<br />

Jehovas templī atskanēja garīgas dziesmas. Vai Evaņģēlijs mūsu vidū nav jāsludina angļu<br />

valodā? (..) Vai tagad, dienas vidū, baznīcai vajadzētu mazāk gaismas kā rītausmā? (..)<br />

Kristiešiem Jaunā Derība jālasa mātes valodā." Baznīcas doktori un skolotāji savā starpā<br />

nebija vienprātīgi. Tikai Bībele var vadīt cilvēkus pie patiesības. "Viens piekrīt šim<br />

doktoram, otrs – citam (..). Un visi viņi runā viens otram pretī. Kā gan lai mēs atšķiram,<br />

kurš saka taisnību un kurš melo? (..) Kā? (..) Tiešām, ar Dieva Vārdu." (1)<br />

Neilgi pēc tam kāds izglītots katoļu doktors, kas piedalījās diskusijās ar Tindlu,<br />

izsaucās: "Mums labāk būtu iztikt bez Dieva likumiem nekā bez pāvesta." Uz to Tindls<br />

145

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!