Liela Cina

Lielā Cīņa
salīdzina mūsu grēkus. Tādā veidā cilvēki pazaudē izpratni par Evaņģēlija vērtību un
nozīmi un drīz vien ir gatavi praktiski atmest pašu Bībeli.
Daudzi reliģijas mācītāji apgalvo, ka Kristus ar savu nāvi esot baušļus atcēlis, un kopš
tā brīža visi cilvēki atbrīvoti no likumu prasībām. Daži atkal bauslību attēlo kā smagu jūgu,
pretstatā bauslības verdzībai izceļot Evaņģēlija sniegto brīvību.
Bet ne jau tā uz Dieva svēto likumu skatījās pravieši un apustuļi. Dāvids sacīja: "Es
staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm." (Ps. 119:45) Apustulis Jēkabs, kas
rakstīja vēl pēc Kristus nāves, uz dekalogu atsaucas kā uz "ķēnišķīgo" un "pilnīgu
svabadības likumu". (Jēk. 2:8; 1:25) Un Atklāsmes grāmatas sarakstītājs pus gadsimtu pēc
krustā sišanas pasludināja svētību pār tiem, "kas Viņa baušļus dara", sakot, "lai viņiem vara
ir pie dzīvības koka un lai viņi ieiet pa pilsētas vārtiem".(Atkl. 22:14)
Pretenzijas, ka Kristus ar savu nāvi būtu atcēlis Dieva Tēva likumus, ir bez pamata. Ja
bauslību būtu bijis iespējams grozīt vai atcelt, tad Kristum, lai glābtu cilvēku no grēka soda,
nevajadzētu mirt. Tieši Kristus nāve, kam nav nekā kopēja ar bauslības atcelšanu, pierāda,
ka baušļi ir negrozāmi. Dieva Dēls nāca "paaugstināt bauslību un darīt to godājamu". (Jes.
42:21, angļu val.) Viņš sacīja: "Nedomājiet, ka Es esmu nācis atmest bauslību"; "Iekams
debess un zeme zudīs, nezudīs neviena, ne vismazākā, Rakstu zīmīte jeb raksta galiņš no
bauslības." (Mat. 5:17,18) Un par sevi Viņš saka: "Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta,
Mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī." (Ps. 40:9)
Dieva likums pēc savas dabas ir negrozāms. Tas atklāj Autora gribu un raksturu. Dievs
ir mīlestība, un Viņa likums ir mīlestība. Bauslības galvenie pamatlikumi ir mīlestība uz
Dievu un mīlestība uz cilvēku. "Bauslības piepildījums ir mīlestība." (Rom. 13:10) Dieva
raksturs ir taisnība un patiesība, un tāda ir arī Viņa bauslība. Dziesminieks saka: "Tava
bauslība ir patiesība"; "visi Tavi baušļi ir taisni". (Ps. 119:142,172) Un apustulis Pāvils
ziņo: "Bauslība kā tāda ir svēta, un bauslis kā tāds ir svēts, taisns un labs." (Rom. 7:12)
Tādēļ bauslībai, kas ir Dieva prāta un gribas izpausme, jābūt tikpat mūžīgai, kāds ir tās
Devējs.
Atgriešanas un svētošanas darbs panāk cilvēka salīdzināšanu ar Dievu, vadot to saskaņā
ar dievišķās bauslības principiem. Iesākumā cilvēku radīja pēc Dieva līdzības. Tas dzīvoja
pilnīgā saskaņā ar Dieva dabu un likumu; taisnības principi bija ierakstīti viņa sirdī. Bet
grēks to atšķīra no viņa Radītāja. Tad tas vairs neatstaroja dievišķo līdzību. Viņa sirds sāka
cīnīties pret Dieva bauslības principiem. "Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa
Dieva likumam, jo tā to nespēj." (Rom. 8:7) Bet "Dievs tik ļoti pasauli mīlēja, ka Viņš deva
savu vienpiedzimušo Dēlu", lai cilvēks varētu tikt salīdzināts ar Dievu. Kristus nopelnā ir
iespējams atjaunot saskaņu starp zemes bērnu un viņa Radītāju. Dievišķajai žēlastībai
jāpārveido cilvēka sirds, viņam jāsaņem jauna dzīvība no augšienes. Šī pārmaiņa ir
jaunpiedzimšana, bez kuras, saka Jēzus, tas "nevar redzēt Dieva valstību".
287