Liela Cina

Lielā Cīņa
Kam šis jautājums reiz skaidri izskaidrots un kas tomēr vienmēr Dieva likumus kājām
min, gribēdams paklausīt cilvēku priekšrakstiem, tas pieņem zvēra zīmi. Ar to viņš
apliecina uzticību tai varai, kurai viņš grib paklausīt Dieva vietā. No debesīm atskan
biedinājums: «Ja kas to zvēru pielūdz un viņa bildi un pieņem zīmi pie savas pieres un pie
savas rokas, tas arī dzers no Dieva dusmu vīna, kas stiprs viņa bardzības biķerī
ieliets.»3 {LC 308.3}
Tomēr neviens Dieva dusmību necietīs, kura sirds un sirdsapziņa nebūs sakarā nākuse
ar patiesību un to atmetuse. Ir daudzi, kuriem nekad nav bijuse izdevība dzirdēt šī laika
svarīgākās patiesības. Pienākums pret ceturto bausli nekad tiem nav ticis pietiekoši
apgaismots. Viņš, kas lasa visu sirdis un izmeklē visus cēloņus neatstās nevienu, kas grib
atzīt patiesību un to meklē, un nepieļaus ka viņi nopietnajās cīņas lietās tiktu maldināti.
Viņa pavēle tautai nedrīkst tapt akli uzspiesta. katram jāiegūst pietiekoši gaismas, lai
redzētu uz kuru pusi izšķirties. {LC 309.1}
Dieva svētā dusas diena būs uzticības lielākais pārbaudīšanās akmens, jo viņš ir tas
visvairāk apstrīdētais patiesības punkts. Kad pār cilvēkiem nāks pēdējais, galīgais
pārbaudījums, tad tiks vilkta robeža starp tiem, kas Dievam kalpo, un starp tiem, kas viņam
nekalpo. Neīstā svētdienas svētīšana, saskaņā ar zemes likumiem, būs piekrišana un
uzticības solījums tai varai, kas pret Dievu ir naidīga, turpretim īstās dusas dienas svētīšana,
paklausībā pret Dieva likumu, būs uzticības pierādījums Radītājam. Tanī laikā, kad viena
cilvēku daļa par padošanās pierādījumu zemes varām pieņem zvēra zīmi, otra izvēlas sev
Dieva zieģeli par liecību savai uzticībai pret dievišķo autoritāti. {LC 309.2}
Priekš tam uzskatīja tos, kas nesa trešā eņģeļa vēstījuma patiesības, par tādiem, kas tikai
saceļ bailes. Viņu pareģojumus, ka reliģiskā neiecietība Savienotās Valstīs ņems virsroku,
ka baznīca un valsts apvienosies, lai vainotu tos, kas tura Dieva baušļus, uzskatīja par
nepamatotiem un bezgaršīgiem. Tika droši apgalvots, ka šī zeme nekad nevar būt citāda,
kāda tā agrāk bijuse: ticības brīvības aizstāve. Kad jautājums par pirmās nedēļas dienas
svētīšanas piespiešanu būs tālu izplatījies, tad redzēs tik ilgi apšaubītā un neticamā
notikuma tuvošanos un trešā eņģeļa vēstījuma piepildīšanos, un ar tādu spēku, kāds tai
nekad agrāk nevarēja būt. {LC 309.3}
Katrā laikmetā Dievs ir sūtījis savus kalpus sodīt grēkus kā pasaulē tā arī baznīcā. Bet
ļaudis vēlas, lai viņiem sludinātu mīlīgi, jo tīrā neaizsegtā patiesība viņiem nav patīkama.
Daudzi reformatori savu darbu sākdami ļoti uzmanīgi bijuši pret baznīcas un tautas
grēkiem. Viņi cerēja ar kristīgās dzīves piemēru atgriezt ļaudis pie bībeles mācībām. Bet
Dieva Gars nāca pār viņiem, kā pār Eliju, kam viņš pavēlēja sodīt bezdievīga ķēniņa un
atkritušās tautas grēkus, un viņi nevarēja atturēties un nesludināt tās bībeles mācības, kuras
viņi agrāk negribēja priekšā celt. Viņi runāja vārdus, kurus Kungs viņiem deva, nebīdamies
no sekām, un ļaudis bija spiesti viņu brīdinājumus uzklausīt. {LC 309.4}
366