Liela Cina

Lielā Cīņa
Kad Pestītājam bija jāšķiras no saviem mācekļiem, viņš tos mierināja un drošināja viņu
bēdās, sacīdams, ka viņš nākšot atpakaļ. «Jūsu sirdis lai neiztrūcinājas.» «Mana tēva namā
ir daudz dzīvokļu. Kad tas tā nebūtu, tad es jums to būtu sacījis. Es noeju jums vietu sataisīt.
un kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad gribu atkal atnākt un jūs ņemt pie
sevis.»1 «Bet kad tas Cilvēka dēls nāks savā godībā, un visi svētie eņģeļi līdz ar viņu, tad
viņš sēdēs uz sava godības krēsla, un visi ļaudis taps sapulcināti viņa priekšā.»2 {LC
210.3}
Eņģeļi, kas pēc Kristus debessbrankšanas atradās uz Eļļas kalna, atkārtoja mācekļiem
viņu atkalatnākšanas apsolījumu: «Šis Jēzus, kas ir uzņemts no jums uz debesīm, tā nāks,
kā jūs viņu esiet redzējuši debesīs uzkāpjam.»3 . Un apustulis Pāvils svēta gara pārņemts
apliecina: «Jo pats tas Kungs nāks zemē no debesīm ar kliegšanu, ar liela eņģeļa balsi un
ar Dieva bazūni.»4 {LC 213.1}
Pravietis no Patmas salas saka: «Redzi, viņš nāk ar padebešiem, un visas acis viņu
redzēs.»5 {LC 213.2}
Viņa nākšana savienota ar tā laika godību, «kad būs viss atjaunots, par ko Dievs runājis
caur visu savu svēto praviešu muti.»6 Tad būs lauzta ļaunā nepārtrauktā valdīšana;
«pasaules valstis ir kļuvušas mūsu Kunga Kristus īpašums, un viņš valdīs mūžīgi
mūžam.»7 Un tā Kunga godība taps parādīta un visa miesa kopā to redzēs, jo tā Kunga
mute ir runājusi.» «Jo kā zeme izdod savus augļus... tā tas Kungs liks izplaukt taisnībai un
slavai priekš visām tautām.» «Tai dienā tas Kungs Cebaots būs par skaistu kroni un par
krāšņu vaiņagu savu ļaužu atlikumam.»8 {LC 213.3}
Tad miera pilnā un ilgi kārotā mesijas valsts tiks uzcelta visā pasaulē. «Jo tas Kungs
iepriecinās Ciānu, viņš iepriecinās visas viņas tuksneša vietas un darīs viņas tuksnesi kā
Ēdeni un viņas lauku kā tā Kunga dārzu.»«Libāna godība tam ir dota, Karmela un Saronas
glītums.» «uz tevi vairs nesacīs: atstātā, un uz tavu zemi vairs nesacīs: izpostītā. Bet tevi
nosauks: pie kā man labs prāts,— un uz tavu zemi: tu laulātā.» «Kā brūtgāns priecājas par
brūti, tā par tevi priecāsies tavs Dievs.»1 {LC 213.4}
Visos laikos tā Kunga nākšana bija viņa patieso mācekļu cerība. Pestītāja atvadīšanās
solījums Eļļas kalnā, ka viņš nākšot atkal, pildīja viņu sirdis ar prieku un ar cerību, kuru
nevarēja nekādas rūpes mazināt, nedz pārbaudīšanas vājināt. Vajāšanu ciešanās «lielā
Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus atnākšana» bija «svētā cerība». Kad tesaloniķieši
bija bēdu pilni savus mīļos apglabājot, Pāvils, viņu skolotājs, aizrādīja uz augšāmcelšanos,
kas notiks reizē ar Jēzus Kristus atnākšanu. Tad mirušie iekš Kristus celsies augšā un kopā
ar dzīvajiem pacelsies gaisā tam Kungam pretim. «Un visi,» saka viņš, būs arvien pie tā
Kunga. Tad nu iepriecinājaties savā starpā ar šiem vārdiem.»2 {LC 214.1}
177