1949. gada 25. mart‚ izvesto balsis

ñ K‚das tur bija, pufaiku nebij lÓdzi. Pirk‚m. [..] Pirk‚m paapplei. Neviens nedeva,
labi, ka vÁl deva pav‚ru. Pabaroja, brig‚dÁ dzÓvoj‚m. SkaitÓj‚s lauku brig‚de.
Traktoristiem brig‚de bij atseviappleÌi. I vagoniÚapple t‚ds. ViÚi arí tur t‚pat dzÓvoja,
arí nelaida uz m‚j‚m, kas jau, vajag kur uz m‚j‚m. A t‚ nÁ. Atceros, ved‚m
sienu, siena laiks bij, varb˚t j˚lijs. A visiem uz pirti grib‚s sestdien. A katru
dienu kur ta mazg‚sies? Nomazg‚ji degunu i labi. Grib‚s uz m‚j‚m. Ai, visi
sarun‚: ìBraucam!î A saulÓte pavisam uz.. virs me˛a st‚v. A es st‚vÁdama
saku: ìA ja satiksim brigadieri? VedÓs viÚapple m˚s atpakaÔ.î ìOi, nu, ko tur,
Mirdza, saki!î NÁ, tikko no t‚da me˛iÚa izbrauc‚m, skat‚mies, skrien m˚su
brigadieris, ar zirgu brauc. Aaa, t‚ds krievs, k‚ s‚ka lam‚ties: ìT˚lÓt, ka
braukt atpakaÔ. VÁl pa vezumam vajag atvest.î Te visi raud‚dami, nu sestdiena,
kaut vienu sestdienu ‚tr‚k, agr‚k uz m‚j‚m nomazg‚ties. ìIzmazg‚sies!î
A svÁtdienu nek‚du nebija, nevienas, viss, izejam‚s dienas, visu vasaru
vajadzÁja str‚d‚t. Atbrauc‚m, vÁl pa vezumam pielik‚m, a ka neizsvied‚m
visu lauk‚, lielas t‚das, sauc‚s skirdes, augstu sienu, kamÁr sadod visu. Oi,
braucam, jau krÁsliÚa met‚s vasaras, oi. Piekusuapplei, pirtÁ negribas mazg‚ties.
Nu mums no rÓta vienalga vajag celties, vajag iet uz darbu.
ñ Tad j˚s str‚d‚j‚t no agra rÓta lÓdz vÁlam vakaram?
ñ J‚, no saules lÁkta lÓdz saules rietam.
ñ S‚kum‚, piemÁram, j˚s kaut k‚das mantas, ko lÓdzi paÚÁm‚t, p‚rdev‚t,
lai dab˚tu naudiÚu?
ñ NÁ, mums lÓdzi visp‚r maz bija. Izmazg‚, sataisi kaut ko i velk. Ziemas
mÁtelis bija, ziemas z‚baciÚi, ekonomÁj‚m. Katru dienu jau nenÁs‚j‚m. Savelk
galoappleas k‚das, kur lÁt‚kas nopÁrc i staig‚. VÁl‚k jau, vÁl‚k i pirk‚m i
pufaikas, i visu, ko vajadzÁja, to varÁja nopirkt. MaizÓti, ko nopelna, aizved
uz dzirnav‚m, miltus aizved, p‚rdod. Nu varÁja kaut k‚. VÁl‚k gotiÚu nopirka,
gotiÚa bija, aitas, nÁ, aitas laikam nebija. GotiÚa bija, sivÁnu nopirka,
jau bag‚ti bija. SivÁnu nobaroja, gaÔa bij sava, piens. GotiÚu, kad nopirka,
arÓ liela lieta, piens. Atskrien no darba, pienu ar maizÓti paÁd i labi. Brig‚dÁ,
tur paÁd lab‚k. V‚rÓja gaÔu, brig‚dÁ, kad str‚d‚j‚m, v‚rÓja visu laiku gaÔu,
gaÔa, zupa. ZirÚu zupu tagad reti kad v‚ram. Es viÚu negribu. Bija apnikusi,
vot, t‚ [teicÁja smaida]. Kolhoz‚ Ád, zirÚi, kartupeÔi, kartupeÔu daudz nedeva,
pirka, baroja cilvÁkus. [..]
ñ Bet t‚ naudiÚu varÁja sakr‚t?
ñ Nu varÁja jau, ja ÚÁma pÁdÓgos [gadus], pirmos gadus jau gr˚ti bija. LaimÓgi
bij‚m, ka bij‚m paÁduapplei. A par naudu neviens neprasÓja i nerun‚ja, ka naudu.
Daudzi, kas str‚d‚ja sovhozos. No m˚su kolhoza divi kilometri bija sovhozs.
Tie uzreiz, mÁnesi nostr‚d‚ja, i viÚiem bija naudiÚa. A kolhoz‚ gada beig‚s.
ñ K‚ vÁl kolhozi atappleÌÓr‚s no sovhoza?
ñ Nu, vot, t‚l‚k t‚d‚ ziÚ‚, ka kolhozi, sovhozi varÁja, tie skaitÓj‚s k‚, nezinu,
k‚ valsts varb˚t, t‚pÁc, ka viÚiem katru mÁnesi bija nauda. ViÚi savu produkciju,
ko p‚rdeva, uzreiz nauda. Nu kolhozam nu ar bija nauda, bet viÚi,
Mirdzas Staltmanes (Redzobas) dzÓvesst‚sts 243