1949. gada 25. mart‚ izvesto balsis

ñ J‚, j‚. Te baltkrievu, baltkrievu vair‚k. Latvieappleu te pavisam, Ôoti maz,
t‚pÁc, ka nu, k‚ jau izmiruapplei. A jaunie, kas ir, kaut kur RÓg‚ dzÓvo, kaut kur
DaugavpilÓ. No appleejienes aizbraukuapplei prom, j‚, tie vecie palikuapplei. Jauno pavisam
maz. Nu a t‚, a baltkrievu jau Ôoti daudz, viÚi visi brauca, Latvij‚
lab‚k dzÓvot. Tur savas m‚jas p‚rdeva, atst‚ja. Brauca te, sab˚vÁj‚s te. Tagad
pa Salienu brauc, ka es zinu, vieni baltkrievi. M˚su vietÁjo te Ôoti maz.
ñ K‚ sadzÓvoja cilvÁki ar da˛‚d‚m tautÓb‚m appleeit, Salien‚?
ñ SadzÓvo. KaimiÚi te blakus te dzÓvo, t‚ liel‚ m‚ja, hohols, hohols k‚dreiz
bija zootehniÌis, vÁl‚k bija priekapplenieks, vÁl‚k aizbrauca uz Eglaini, tur bija
sovhozs, par sovhoza priekapplenieku. A tagad pilsÁt‚ dzÓvo, labiek‚rtoapplean‚
str‚d‚, a m‚ja appleeit st‚v uzb˚vÁta. Brauc. Kad piektdien atbrauc, kad sestdien,
pirts, pirti kurina. K‚ viÚi dzÓvo, nezinu. Man paapplei tuv‚kie kaimiÚi, i kaut
k‚ mums nesapas.
ñ K‚ j˚s dom‚jat, pÁc rakstura ÓpaappleÓb‚m latvieapplei kaut k‚ atappleÌir‚s no krieviem
vai no baltkrieviem?
ñ Man liek‚s, latvieapplei, viÚi nav t‚di, k‚ pateikt, nav ziÚk‚rÓgi, nav t‚di, ka
nestr‚d‚, latvieapplei. NÁ, latvieapplei str‚d‚, bet viÚapple, viÚapple str‚d‚, lai t‚ viss k‚rtÓgi
b˚tu. Bet viÚapple str‚d‚ i kaut kur citur, ne vien m‚j‚s. A krievi, oi, pateicu
krievi, baltkrievi kolhoza laik‚, viÚiem vajag str‚d‚t tur, kur viÚapple var paÚemt.
Mums appleeit daudz t‚das Ïimenes bija, str‚d‚ja lopu ferm‚s un noteikti pie
teÔiem. Tur deva miltus teÔiem, visu, k‚ str‚d‚ja, nepaÚemsi, es paÚemappleu, ja
es str‚d‚ju. Es kaut kilogramu atnesÓappleu savam sivÁnam i man nevajadzÁs
malt, nevajadzÁs pirkt. A viÚi str‚d‚ja noteikti no savas Ïimenes, vÓrs ar sievu.
Nu k‚pÁc viÚi neÚems? I visi zin‚ja, priekapplenieks pierun‚ja, kolhoza
priekapplesÁdÁt‚js: ìOi, Mirdza, n‚c uz teÔiem, milti b˚s.î Vo, zina, ka milti
b˚s, tu paÚemsi, katrs, pat svÁt‚kais. Es no s‚kuma Ôoti baidÓjos, kabat‚
ieber mazu kulÓti, ielieku t‚, ka neredzÁtu, taisni pa lauku puskilometru iet.
Nu kas mani te redzÁs? BaidÓjos, nevaru. VÁl‚k atdoappleu. PaÚemu pusspainÓapplea,
piespie˛u un eju pa lauku. Un jau tev m‚j‚s ir drusciÚ kaut kas. A viÚi str‚d‚ja
noteikti, ka b˚tu zirgs, ar zirgu sava saime brauc. VÓrs ar sievu darbu
padarÓja, nu kaut viÚapple pusspainÓti paÚÁma, viÚam pietiks visiem padot. Visiem,
i c˚kai iedos, i buÔÔam iedos. Oi, govi saboj‚ja, nu skaidrs, ka saboj‚ja,
daudz miltu deva i saboj‚ja, govs. Vot, viÚi visi cent‚s t‚ te, vot, cik Ïimenes
bija, es atceros, kuri str‚d‚ja pie lopiem, tikai vÓrs ar sievu. A mÁs? Labi, es
viens pastr‚d‚appleu, viens traktorists, otrs tur pie teÔiem kur str‚d‚ja, tur lauku
brig‚dÁ. Kaut k‚ necent‚s, t‚, ka, vot, noteikti kop‚ str‚d‚t. Katrs savu darbu.
A viÚi cent‚s, k‚ tikai str‚d‚t t‚. K‚dreiz atlaida atvaÔin‚jumos, aizeju,
oi, bail skatÓties, dom‚ju, vo, k‚ dzÓvo cilvÁki, a mÁs baid‚mies, oi. A viÚi
ar zirgu brauc, droapplei. Kas viÚu redzÁs, zem dibena pasvieda, applee, kur man
caurs laikam. Bietes rudenÓ grie˛am, braucam, mums, man bija zirgs iedots,
t‚l‚k par visiem dzÓvoju. Man zirgu iedeva, visu s‚d˛u salasÓju, braucam uz
darbu. Uz darbu braucam, meiËas: ìNu kaut pa burakam paÚemsim uz
Mirdzas Staltmanes (Redzobas) dzÓvesst‚sts 261